Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Pašcenzūras gadījums:

kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži

USS Preble firing her HELIOS laser system.

Man nepatīk tēja ar pienu.

Kopš komunikācijas ar Tele2 klientu servisu, es nebiju saskāries ar tik... pat nezinu, kuru no visiem vārdiem izvēlēties. Tātad, cilvēks caur US Post nosūtīja man paciņu, un pēc kāda laika no viņa atnāca ziņa, ka esot kaut kādas problēmas otrpus okeānam ar sūtījuma operatoru. Sūtījuma operators, ne saukts, ne aicināts, ir Omniva. Pirmajā mirklī nešķiet liela problēma - ir tracking numurs, ir zināms, ka paciņa ir atnākusi uz Latviju, un ir bijis "mēģinājums piegādāt". Es nezinu, kā notiek klientu servisa apmācības, bet es apbrīnoju spēju saražot tik daudz bezjēdzīgu vārdu, un sniegt tik maz informācijas. Notiek sarakstes otrā diena, un es esmu noskaidrojis, ka pie sūtījuma nav norādīts telefona numurs, es pats nevaru pieteikties tādu norādīt, un paciņas sūtūtājam būtu šī informācija jāprecizē. Es nezinu, kāds ir sūtītāja neattapības līmenis, bet pēc informācijas kas man ir pieejama, Omnivai nešķiet, ka viņiem kautkas būtu jādara šai sakarā. Visvairāk mani nokaitināja frāze "mēs saprotam", jo pilnīgi nekas neliecina, ka Omninavs klientu serviss kaut ko saprot, vai pat vēlas iedziļināties, un pat uzdodot precīzus jautājumus, viņi turpina atbildēt uz jautājumiem, kas mani maz interesē. Lai gan es līdz sirds dziļumiem nīstu visus pārkinga operatorus, viņi vismaz precīzi saprot mana sašutuma iemeslus, un uzreiz skaidri izstāstīs, kāpēc es ar asti ierautu starp kājām varu iet paraudāt stūrī. Savukārt vajadzdību uzturēt šādus pseidoservisus es nesaprotu. Es gandrīz esmu pārliecināts, ka jebkurš mākslīgais intelekts ar šo uzdevumu jau tagad tiktu galā labāk kā īsts dzīvs cilvēks. Ne tā, ka es par to priecājos, vienkārši bēdīgi secinu.

Bet kopumā, vēl bez paziņojuma, ka Omniva ir tāds sūds, un man pat nebija ne jausmas, es gribēju teikt, cik ļoti mani kaitina šis korporatīvais "therapy speak". Jebkurš darbinieks var kļūdīties, būt noguris, manis pēc pat reizēm uzdirst klientam, mani neinteresē perfekcija. Bet pohujam pa virsu uzvilkt šo tukšo "pieklājīgo valodu" ir tāds laikmetīgs sūds, ka es vienkārši nevaru.

Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.

Lūdzu, palasiet IFF Rīga programmas pieteikumus, programmu, aprakstus, un pastāstiet, ko domājat? Daži citāti:

"Šo čomošanās dramēdiju ar asajiem humora zobiņiem varētu vienkāršot kā “Reiz Brigē”"

"Dzidras paletes iekrāsotajā pieaugšanas drāmā zviedriete Tangvīka Kveima reflektē par"

", kur, uzdodoties par balamutīgiem tūristiem, viņi paspēj sakult nepatikšanas"

"Godalgotā Kreicere, kuru skatītāji iemīļojuši kā panciskā manifesta “Korsete” par ķeizarieni Sisiju (2022) autori, satricinājusi Kannu kinofestivālu ar seksuālo plēsoņu anatomiju, kurā mirdz"

"Pieredzējusī dāņu režisore el Tūhī provocē ar jaunas sievietes Berija Lindona stāstu, ievedot psiholoģiski nokaitētā pēckara realitātē"

utt, utjp.

es vienkārši absolūti un fatāli neuzticos neoliberālismam apvienojumā ar nacionālismu. nacionālisms kā lubrikants, lai šo visu norītu aŗi ļaudis, kas maybe mazliet šaubās, vai ta nu tiešām nauda ir galvenais... bet - pieķeram klāt drošības jautājumu un valsts atbalstītu rasismu un robežas un Ukrainu - jā, jā, labi, labi, protams, lai jau puiši cīnās

neoliberālisms un performatīva naudas un varas estētika šajā pasaulē ir valdījuši ļoti ļoti sen, un tos - kā masku un kā spēli - lieto arī cilvēki, kas sirds dziļumos tam netic, visa mūsu realitāte ir šo lietu piesārņota, un mēs no tā nevaram izvairīties, bet pie vēlēšanu urnām mēs varam izvēlēties!

es vienkārši to visu no sirds nīstu, un nevis tāpēc, ka esmu pati brīvprātīgi piespiedu kārtā padsmit gadus staigājusi šajā drag, un man vēl tagad ir šādas kultūras elementi - pirmkārt, es esmu Libra Raising, man vienmēr būs posh iezīmes, man patīk cēlmetāli, dārgakmeņi, labi apdares materiāli, visaugstākās iespējamās kvalitātes pārtika un alkohols, haute parfumerie, ar rokām gatavots apģērbs, iet pie kosmetologa, utt utt., bet es to visu redzu drīzāk kā KINK, kā visādas iekāres un augstas dzīves prasības, kas tomēr totāli nav galvenais, tās ir lietas, bez kurām es varu arī iztikt un nekad dzīvē uz tā nebūvētu ētiskas un filozofiskas sistēmas, vai redflagus vai dīlbreikerus, vai kādu apbrīnotu vai neapbrīnotu šo lietu dēļ, jo man reāli pietiek arī ar dieva mīlestību un aukstu peldi svaigā gaisā, es jūtos kā ļoti bagāts cilvēks, arī mežā lasot sēnes, yap, LIBRA RAISING, un es faking nesaprotu, kā tas neoliberālisms var cilvēkus apmāt līdz viņu sirds dziļumiem

es arī reizē apzinos, ka šeit mēs runājam tikai par politiskajām pārliecībām un es šeit, atšķirībā no mākslas, kuru taisu, nepretendēju uz absolūto patiesību
bet vienkārši neprasiet, lai es jūs cienu vai par jums balsoju
labi, es par šo vēl parakstīšu

No visiem vēlēšanu rezultātiem man zīmīga šķiet vēlētāju aktivitāte. Grūti pateikt, cik daudz no nebalsojušajiem šo lēmumu ir izdarījuši pēdējā brīdī, bet neatkarīgi no tā, tas ir nepārprotams signāls tam, ka puse vēlētāju nav gatavi atbalstīt nevienu no esošajām politiskajām partijām. Kulbergs var dirst cik grib par izteikto uzticību, bet viņš nepārstāv pat pusi Latvijas vēlētāju. Un var šeimot neaizgājušos, bet tas ir no pašu vājuma pozīcijām. Ja tu nezini, ka šeimošana nestrādā, tu neesi diez ko emocionāli inteliģents. Ja tev liekas, ka puse vēlētāju neaizgāja slinkuma dēļ, jo tas viss prasīja tik daudz laika un piepūles, tu varbūt neesi gudrs vēl arī citos veidos. Es domāju visiem demokrātiskā procesa entuziastiem būtu vērts veikt kādas aptaujas un pētījumus, kamēr atmiņas ir svaigas. Es pieņemu, ka diezgan liela apātija ir jauniešu vidū, bet ar Progresīvajiem vien, kas paši nespēj noturēt savas latiņas, labāk nebūs. Bet tā, protams, ir tikai mana spekulācija, hence ir vērts veikt tos pētījumus.

Es jums pastāstīšu, par ko es mīlu megakorporācijas.

Es diezgan ilgi esmu klausījies no visādiem audio entuziastiem par to, kā Apple čārdžo nesamērīgi lielu naudu par mid produktiem. Un es saprotu viņu punktu. Ja tu mēģini sasniegt kaut kādu matemātisko perfekciju ar sabalansētiem grafikiem, consumer electronics vienmēr būs vilšanās. Bet ir dažādi rīki dažādām situācijām. Es ļoti mīlu savas atvērtā tipa austiņas, bet man jau kādu brīdi ir arī AirPod Max, un man jāsaka, ka tās ir ļoti labas austiņas konkrētām situācijām un saturam. Jāatzīst gan, ka es viņas nepirku par pilnu cenu, un maksāt pilnu cenu par jaunāko versiju es tā uzreiz nemestos.

Viena lieta, par ko es biju skeptisks, ir vajadzība pēc visām tām Dolby tehnoloģijām mājas elektronikā. Tā nav nepieciešama lieta, lai baudītu kino vai mūziku, bet ir brīži, kad ir prikolīgi, ka kaut kas tāds eksistē. Smieklīgākā pieredze šai sakarā man bija šovasar, kad brīvdabas pasākumā, kad lielākā daļa cilvēku jau gulēja savās teltīs, es gāju uz krūmiem pačurāt. Bija tumšs, un es klausījos mūziku uz austiņām. Tanī brīdī, kad es biju jau krūmos, man kāds iečukstēja pakausī, un lieki teikt, ka es gadrīz palēcos aiz pārsteiguma. Nekādus mostrus vai krīpus es nesatiku, un izrādījās, ka tie čuksti bija vienkārši daļa no skaņdarba, kas tanī brīdī skanēja austiņās. No citām fīčām, es agrāk pat neapsvēru vajadzību pēc noise canceling, un lai gan šo fīču es nelietoju pārāk bieži, ir situācijas, kad tā ir nenormāli noderīga funkcija. Man gan arī ir īpašas attiecības ar skaņu, un ja mani mēdz kaitināt ventilatori un veļas mašīnas, bet es arī reizēm klausos mūziku, lai aizmigtu. Un tad ir visas tās taktilās lietas, kas mūzdienās nav nemaz tik pašsaprotamas, kā man likās. Kamēr visādi Sony un Zenhaizeri aizraujas ar skārienjūtīgām konrolēm, AirPod fiziskās pogas ir kaut kas maģisks. Es diezgan bieži kaut kur pārvietojos ar suni, un es esmu diezgan drošs, ja man būtu kaut kādas problēmas ar kontroļu reponsivitāti, es diezgan drīz beigtu staigāt ar suni austiņās. AirPods man ļauj diezgan labi kontrolēt visu bez pārsteigumiem arī cimdos vai caur apgērbu. Es nespēju nedomāt par to mītisko dizaineri no Kalifornijas, kā liecina visi uzraksti uz ābolu kastēm, kas ir dizainējis to rullīti. Nedomāju, ka viņam dzīvē par kaut ko ir jāsūdzās, bet pieņemu, ka viņam ir māja, sieva, bērni un suns, un dizainēt visādas šādas lietas ir vienkārši viņa dayjob. Pēc tam kaut kur Ķīnā bērni ar saviem mazajiem pirkstiņiem tos rullīšus lasa kopā, bet domāju, ka tas dizaineris nav dizainējis arī megakorporācijas piegāžu ķēdes, bet tikai to rulīti. Visbeidzot būšana Apple ekosistēmā arī palīdz. Sure thing, evil corp dara arī visas savas evil lietas, bet tomēr ir arī sajūta, ka kāds ir kērojis par to cilvēku, kas iegādāsies kaut kādu kompānijas gadžetu.

Noslēdzot tēmu, šīs dziesmas radio bija labs veids, kā noslēgt vakaru. Visas fīčas, protams, supportē tikai Apple Music, bet arī bez tā, manuprāt, labs treks.

https://www.youtube.com/watch?v=omFiEjEEcJ4

Es vakar secināju, ka es morāli nebiju gatavs idejai, ka KKC kaut kad arī veras ciet. Tīri racionāli tas ir pilnīgi loģiski, un visdrīzāk es to esmu piedzīvojis iepriekš, bet emocionāli šķita, ka tā ir vieta, kur cilvēki nāk un iet, un dzīve neapstājas kā tādā mītiskā mežā. Bet tas arī parāda to, cik ļoti es esmu atpalicis no naktsdzīves urbānā vidē.