Ar laiviņu ielaidos III
„Laiva pušu! Airējiet! Ātrāk! Ātrāk taču, grimstam!” sauca Miezis. „Uz krastu, fiksāk!” viņš turpināja komandēt. Taču nepilnīgi laikam, jo katrs no mums četriem jau drudžaini kūla ūdeni, tikai katrs pa savam, katrs uz savu pusi. Man jau tā kā loģiski šķita taisīt prāmi uz tālāko krastu, jo tas ir iekšējā līkumā, līdzens, ar sameklējamām atstraumēm; es zibenīgi novērtēju situāciju: uzšķērsts ir rafta kreisā sāna pakaļējais balons, uz ūdens varam noturēties kādu laiciņu, tuvais krasts klinšains – jātiek pāri uz otru krastu, kamēr nav sākusies nākamā krāce pēc kādiem 100 metriem, tad gan sūdi būs lieli. Paskatos atpakaļ – Miezis līdz pusei ūdenī, Sīka arī, tik Profesors man blakus pa labi pārliecinošs kā Klints Īstvuds. Bet es – pilnīgā vienaldzībā. Es neredzu iemeslu kaut kā īpaši vairāk iespringt. Pēc kāda brītiņa haotisku manevru, Miezis tomēr nokomandē saprātīgo virzienu, mēs saskaņojamies un tiekam malā drošībā.

Trieciens pret klints bluķi bija diezgan spēcīgs. Mēs nošļūcām gar asu krasta klints radzi ar kreiso bortu kā Titāniks gar aisbergu. Atšķirība tikai, ka mēs noberzāmies virs ūdenslīnijas, kur plosta materiāls visneizturīgākais. Teorētiski, rafts ir visdrošākais peldlīdzeklis šādos apstākļos, jo liels un stabils. Tomēr, tajā S-veida līkumā bija jāizvēlas savādāka trajektorija, lai izvairītos no piespiedēm pie krasta klintīm. Vai arī krietnāk jāuzairē visiem. Miezis kā stūrmanis uzņēmās vainu par negadījumu (neviens gan viņu nevainoja), bet ar piebildi, ka kreisā priekša neesot savu pusi izvilkusi. Un viņam bija liela daļa taisnības. Tajā pozīcijā esošais tiešām kustējās apātiski. Jau no paša sākuma. Mēs gan paspējām nobraukt tikai kādas pāris minūtes, izņemt vienu līkumu pirms avarējām. Jau pirmajā sarežģītajā situācijā. Es zinu, ka tā nav labi, bet es patiesībā priecājos, ka tā beidzās mans brauciens raftā pa Balto Čeremošu. Bet es arī zinu, ka Tas Tur Augšā Nav Mazais Bērns.

Grizly izlēma, ceļu turpinās viens rafts, smukais un kaķis. Gaziks atbrauca pakaļ cietušā rafta ķeskām, izkrāmējām kaķi. Skaidrs, to stūrēs Miezis. Un es nekavējoši izvirzīju savu kandidatūru vilcēja postenim uz kaķa. Diskusiju un iebildumu nevienam nebija. Atlikušie cietušā kuģa pasažieri pārgāja par matrožiem zem Grizly karoga. Un tad Baltās ieņemšana varēja turpināties.