|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:
tu citas viņa grāmatas esi lasījusi? Miesa un asinis man kaut kādā mērā arī tā lika justies, kā Māja pasaules malā.
esmu esmu. sajūtu līmeni tādu rudenskumjeksistenciālu, bet ne kaningemu pašu.
nu, man rudenī vienmēr patīk pārlasīt Bariko darbus - Okeāns jūra, piemēram. tādas grūti tveramas rudens/atvasaras skumjas.
mjā, man arī, bet okeānu jūru nu jau būšu izlasījusi reizes 12:). bariko vispār stāv uz pjedestāla un nekāpj nost.
check. es nezinu, vai biju sajūsmā, bet nebiju raudājusi sen, aizverot pēdējo lapu.
ok, es tev beigšu ieteikt, izskatās, ka ļoti pārklājas :) pēdējais, ko varētu ieteikt - tādā sajūtu līmenī, tādas skumjas un bēdīgums, un dažāda mēra aizkustinājums, ir The Heart is a Lonely Hunter
jess!!! to es neesmu lasījusi, tikai kaut kur pieķeksēts, ka filma jānoskatās.
jā, piekrītu par "Miesa un asinis". Vēl Jeffrey Eugenides "Midlseksa" un "Virgin suicides." Savā ziņā arī Džona Ērvinga grāmatas (piem, Lūgšana par Ouvenu Mīniju).
(Reply)
uzmanīgi jūs tur, mala pasaulei ir tikai viena, un, ja jūs visi uz tās sasēdīsities, tad tā nebūs vairs nekāda mala, bet gan Centrs!
(Reply)
Tas varbūt gluži nestāvēs blakus Kaningemam, bet man ļoti priecīgs pārsteigums bija "Kad dievs bija trusis", Sāra Vinmane. When God Was a Rabbit. Nudien, var smieties un raudāt. Un lasot pazaudēt reālā laika sajūtu. Grāmata - patvērums.
o, uz šito es vairākkārt ar interesi esmu skatījusies, kaut kas tajā nosaukumā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||