lūk, lūk

(par veselīgo dzīvesveidu un šokētiem cilvēkiem)

http://rawinrussian.livejournal.com/456981.html

es ar to saskaros mazāk, jo neeju ārā no mājām, bet kad eju - pārvietojos tumsā un klusām. m. neiet daudz vairāk, viņam ir kolēģi (kurus es dažkārt vēroju kā logu uz normālo cilvēku pasauli un nesaprotu nemaz - viņi neraksta cibā, brauc uz viļņas tirgu iepirkties, nopietni interesējas par mabilkām, līmē mākslīgos nagus un dēvē sevi deminutīvos...).
natūrā, ja m. katru dienu uz darbu rāpotu pieļurbājies, attieksme būtu mierīgāka. tas taču būtu, ē, vīrišķīgi.