(no subject)

« previous entry | next entry »
Jan. 26th, 2012 | 05:07 pm

viena no lietām, bes kurām es ļoti labprāt dzīvotu savu dzīvi, ir sentimentālais stulbums.
vai lai vai kā to nosauc.

pieņemsim, kādam ir bļoda/krūze/ejnusazinikas ar kādu vairāk vai mazāk sentimentālu vērtību. un šis kāds viņu tad noslēpj dziļi skapī un glabā tur, jo nedod_insertentityhere_ priekšmets lietojot saplīsīs/salūzīs/pazudīs.
kāda ir jēga vispār ir no tās mantas dziļi skapī, pie tam, ja to šis kāds ierauga 2x 10 gados, veicot lielo pārkārtošanu (un šitajiem tipiņiem 2x 10 gados vēl ir bieži, ja!)?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {3}

(no subject)

from: [info]komeeta_naak
date: Jan. 26th, 2012 - 05:18 pm
Link

tas ir Tavs vai kāda cita? :)

Reply


(no subject)

from: [info]adinkra
date: Jan. 26th, 2012 - 09:05 pm
Link

Var nodot mantojumā mazbērniem, un tā paaudzēm. Iedomājies, dzimtas šķīvis :D

Reply


pikaczu

(no subject)

from: [info]pikaczu
date: Jan. 26th, 2012 - 10:18 pm
Link

"vēl vectēvs to valkāja, kad bija dzīvs.
Tas ir mūsu dzimtas prezervatīvs!" /Fredis&Ufo/
man arī riebjas, kad visi pakši piebāzti ar grabažām, bet pašai ne vienmēr izdodas atrast laiku vērnienīgam ārā mešanas akcijām un tā tā dzīvestelpa aizaug. Kaut gan ir kaut kādas lietas, ko es taupu. Piemēram viens, balts izšūts gultas veļas komplekts, ko man uz kāzām uzdāvināja. Pati nesaptotu, kad būs tā diena, kad varēs viņu sākt lietot :D

Reply