stāsts par nesatikšanos
Visnotaļ interesants pasākums-tessera  satiku tik daudz, kā pārkāpjot no viena takša otrā, skaļš sauciens "Čau, dura!" pa takša logu bij' vienīgā sajūsmas pilnā sasasveicināšanās (manā mašiņā nez kāpēc tika iesēdināts kaut kāds mistisks Artūrs, kurš kā iesēdās- tā sāka muldēt nepārtraukti) un tessera aizplandīja ar citu braucamrīku.Tikšanās punkts bij' runāti spiegi, kas beigās izrādījās ļoti pat ciet (tikai daži defektīvi pāraudži gar sienām sitās). Un tā nu es ar to mistisko Artūru, kas vāvuļoja vēljoprojām, okazalasj pie slēgta kroga duravām. Protams, sirsapziņa neļāvā tik vienkārši padoties un, nesatiekot tessera, braukti mājup+ zeķes un krāšļi tak' arī par velti tērēti. Un tā nu mēs, naktī-tumsā-lietū, meklējām kādu citu vietu, kur šo divu takšu pasažieri varētu tikties. Atradām Kubu(foršs krogs), tessera atradās kādā citā punktā- kaut ko bļāva klausulē un neko nedzirdēja. Un tad mēs viena otrai pazudām, arī telefoni nosprāga. Nekas cits neatlika kā iedzert tekilu ar šo mistisko Artūru (man no viņa piemetās gluži vai tiks), ku var vārīties viens cilvēks! Tomēr, atzīsim, man jau gluži pat glaimoja viņa atzinums, ka es esot rupja kā smilšpapīrs. Bet tad, kad viš (nejauši, šoreiz) ieraudzīja, ka man kājās zeķes un  sāka arī uzstājīgi pētīt dzimumzīmi (citēju-"uz viena no tiem veidojumiem iekš dekoltē")palika galīgi kluss un domīgs. Pēc tekilas noķērām dīvainu taksi( tur pliku bābu foto gar sienām), pa ceļam šķīrāmies kā draugi ar viņa atzinumu, ka viš visu naktu domāšot par manām kājām, kas tērptas iekš zeķēm.(arī taksists saausijās un kļuva gluži laipns). Tāds, lūk, man bij' pasākums, dienā, kad manai istabai vējš bij izdauzījis 2 stiklus.