Nu bet skaisti tak! Man ar tevi bija kā vienā no tiem sapņiem, kur tu visu laiku skrien un kādu meklē bet tā arī neatrodi. Jo mēs klenderējām pa Vecrīgas ielām kā tāds ubagu bars bez kurpēm pa lietu, ar visiem tiem piedzērušajiem puikām, kuri nezkāpēc vilkās līdzi un arī visu laiku kautko stāstīja. Laikam pat lieki teikt, ka neko no visas tās muldēšanas neatceros.

Un tad ierados mājās šausmīgi jautra, ar priekšnieka šlipsti kaklā un gliemežvāku rokā, kas bija mana Ziemassvētku dāvana. Esot pat centusies panco naktī pierunāt "vēl mazliet paklausīties mūziku".. Bet to jau vairs neatceros, viss pazuda miglā.