iespējams, man tomēr vajadzētu aprunāties ar kādu anger management speciālistu. protams, asinsspiediens ikdienā man ir ниже плинтуса, un drošvien tikai tas, ka es litriem dzeru zaļo tēju un bieži dusmojos, palīdz man justies kā cilvēkam, bet tomēr. ja jūs dzirdētu, kā es šodien auroju.
vienīgais labums ir tas, ka fizioloģiski nesanāk dusmoties uz tiem, kurus jūtu vājākus par sevi esam, tāpēc bērni, zvēri un iže s ņimi ir drošībā. bet stiprākos savukārt mēdz būt pilnīgi prieks tracināt, un neteiksim, ka man tas post factum patīk. maza sunīša komplekss, vai [nu, tie sīkie kvekšķi, kuri rej visskaļāk un tā vien grib ieķerties tev kājā]?