viens bans kā veldzējošs malks! [ja kas, es pat esmu atradusi supermārketos vino verde]

šodien somugrisma ietvaros noskatījos beidzot отель "у погибшего альпиниста" [začots!] un sašķiroju pasaulei atdodamās mantas [esmu atkal iedzīvojusies sajūtā, ka man to ir daudz par daudz].
tātad laiks vēl kādam kaitinošam stāstam par lībiešiem:

mazirbē "taizeļos" dzīvoja nika freimanis ar sievu jūli. nikam patika apmeklēt krogu, kas atradās pakalnā, ceļa labajā pusē pie kapiem. gar šā ceļa austrumu malu tek valks. no kroga mājup nākot, vecais taizelis pazaudējis virzienu un iekritis šajā valkā. pēc šī gadījuma mazirbnieki sacerējuši dziesmu par veco taizeli, bet komponists un rakstnieks m. zariņš - "didriķa taizeļa brīnišķīgos piedzīvojumus". bet nikam un jūlei bija četri dēli un meita. vecākie brāļi nodibinājuši ģimenes un aizbraukuši uz ameriku. sūtīja no amerikas mātei naudu, un mazirbē tika uzcelta māja, kam deva nosaukumu "dolāri".