antarctica starts here
5. Jūlijs 2011
11:32
2010. gada rudenī, kā izrādās, lībiešu valoda ar tieslietu ministrijas atbalstu visiem interesentiem piecās latvijas apdzīvotās vietās tika mācīta par velti [jau varu iedomāties brēcienus: kur skatās valdība?!], bet par šo gadu nekāda info vēl nav/nevaru atrast. līvu fonds uz meiliem pagaidām neatbild.
[es atvainojos, ka es par lībiešiem un lībiešiem vien, manas citādas spējas ir fiziski un četrsienīgi ierobežotas, un visādi citādi brīvdienah!]
12:02 - !
kad lībiešu skaits statistikas ziņās bija mazāks par 100, izvirzījās jautājums par lībiešu tautības izslēgšanu no padomju savienības tautību skaita.
[c] "lībiešu ciems, kura vairs nav"
es vienmēr esmu meklējusi iespēju Izstāties.
16:00
viens bans kā veldzējošs malks! [ja kas, es pat esmu atradusi supermārketos vino verde]
šodien somugrisma ietvaros noskatījos beidzot отель "у погибшего альпиниста" [začots!] un sašķiroju pasaulei atdodamās mantas [esmu atkal iedzīvojusies sajūtā, ka man to ir daudz par daudz].
tātad laiks vēl kādam kaitinošam stāstam par lībiešiem:
mazirbē "taizeļos" dzīvoja nika freimanis ar sievu jūli. nikam patika apmeklēt krogu, kas atradās pakalnā, ceļa labajā pusē pie kapiem. gar šā ceļa austrumu malu tek valks. no kroga mājup nākot, vecais taizelis pazaudējis virzienu un iekritis šajā valkā. pēc šī gadījuma mazirbnieki sacerējuši dziesmu par veco taizeli, bet komponists un rakstnieks m. zariņš - "didriķa taizeļa brīnišķīgos piedzīvojumus". bet nikam un jūlei bija četri dēli un meita. vecākie brāļi nodibinājuši ģimenes un aizbraukuši uz ameriku. sūtīja no amerikas mātei naudu, un mazirbē tika uzcelta māja, kam deva nosaukumu "dolāri".