jāņonkuls ir vecvecāku kleinais dēls, neveiksminieks. bet jurītis vecvecāku čaklās, gudrās meitiņas ilzītes, kas uz pilsētu aizprecējusies, kantordarbā ar papīriem strādā, nav govij pie astes visu mūžu jākvern, mazais, uz brīvdienām atvestais, dēlēns. tik no šitā sanāk, ka ar zābaku pa ausi jāņonkulim bērnībā ir devis vecaistēvs purpinātājs. ko ta tagad tik mierīgs uz vecumu palicis? un kā ta tā ilzīte sveikā izsprukusi no 'kārtībai jābūt' miesassodiem? bet varbūt vecais bija godavīrs, kas meitenes nesit? kaut gan tāpat būs pāris reizes ar siksnu uzšāvis skuķim pēc kādas zaļumballes 8. klasē.