Pirmās nakts tiesības.
Es,skumjais kokerspaniels Kokars,

gribu jums stāstīt patiesu un pamācošu notikumu no zvēru dzīves.

Meža ķēniņdēls un vienīgais troņmantinieks Lāsumotais

pavasara laikā devās izmantot savas pirmās nakts tiesības uz tuvējo smilšu karjeru, jo bija dzirdējis, ka tur esot papilnam viņam piemērotu, tādu pašu raibu un lāsainu jumpravu.
Lāsumotais gan bija nedaudz pārsteigts, kad cerētās daiļavas vietā atrada,

bet aizmiedza acis, sakoda savus mazos zobenzobus un izmantoja savas tiesības. Jo, ja tu, dzīvniek, neizmanto savas tiesības, kādus gan savus pienākumus esi spējīgs pildīt?

Pienāca rudens - laiks, kad tiek skaitīti cāļi, ezerā peld dzeltenas lapas un nenovēršami uzpeld pavasara grēku rezultāti. Lāsumotais tika aicināts raudzībās uz smilšu karjeru. Lai arī ar lāsumiem viss bija kārtībā, kaut kas viņam savā pirmās nakts tiesību rezultātā nepatika un šķita aizdomīgs.

Bet, kā jau tīrasiņu labdzimis troņmantinieks, Lāsumotais piešķīra smilšu karjera komūnai granti... vai varbūt grantu?, lai bastards ar savu māti varētu pārtikt gluži labi.

Diemžēl, kā tas bieži notiek ar augstsirdīgajiem un cēlajiem, Lāsumotajam aiz glīti kažokotās muguras bija notikušas un turpināja notikt tumšas un blēdīgas lietiņas. Bastarda īstais tēvs

(kurš, kā zīmējumā redzams, nebija pats Lāsumotais), kopā ar augstākminēto māti, sāka jautri uzdzīvot aiz labticīgi aklā ķēniņdēla muguras. Pēc grants saņemšanas karjerā sākās vai īstas dzīres, bakhanālijas un saturnālijas, kas neizbēgami beigās noveda pie veneroloģijas.
Bastarda māte nokļuva slimnīcā - apārstēt savas uzdzīves pēdas, bet nelietis īstais tēvs vai ikkatru dienu stiepa štrausiņus un citas ziedu kompozīcijas, kuras bija sagādātas, tērējot Lāsumotā granti.

Protams, ka šo ķēniņdēla kaunu zināja visi. Pat kaķi smējās Lāsumotajam aiz muguras,

tikai viņš pats neko nezināja un turpināja ticēt labajam zvēros.

Mans mazais draudziņ, liec aiz auss: kad izmanto savas tiesības, laikus nokod apkaimē visus kaķus, lai nav, kas smejas Tev aiz muguras!