Fašizm ņeproiģet
Tukšās pudeles, izbārstītie čipsi, stūrī sadriskātās vinila plates un piekakātais saksofons liecināja, ka Latvijas kultūras un topošās inteliģences zieda diskusiju vakars bija izdevies godam. Vēsture klusē, vai saksofons tika piedirsts diskusijās par Kantu, nežēlīgajiem Kultūrkapitāla fonda dotāciju samazinājumiem, vai dusmu uzplūdos par nelietīgajiem reklāmas aģentūru projektu vadītājiem, kuri tā vien apspiež radošo garu. Tā pat nav skaidrs, kurš un kāpēc saplēsa The Pixies plati, kurai tika piedēvēta teju kolekcijas eksponāta vērtība. Virtuvē mētājās vēl pārītis radošās inteliģences pārstāvji un trīs izdzerti hektori. Kurš un kāpēc pievēma izlietni nav zināms. Visticamāk tāpēc, ka kādam bija slikti un cilvēki vien esam.
Ja kāds apskatītu dārgās Nikon spoguļkameras , kuru savam darbiniekam bija izsniegusi aģentūra, iepriekšējā vakarā uzņemtās bildes, tad iespējams viņu ķertu trieka, jo jaunie cilvēki tika rīkojuši performanci ar mērķi izskaust homofobiju parādot, ka arī heteroseksuāli vīrieši nekaunas viens no otra.
Bija parastas trešdienas desmit no rīta kādā tērbatas ielas studio tipa dzīvoklī, kuru savai atvasei bija nopirkuši vecāki, cerībā, ka tas kādudien savā slavas zenītā pārspēs pat Markesu. Tik lielas cerības viņi loloja.
Iezvanījās dzīvokļa saimnieka mobilais tālrunis. Pusmiegā sagramstījis telefonu tas nospieda zaļo podziņu.
-„Armīn, kur tu esi, līdz pusdienslaikam jāatdod digitālajiem veba teksti, vai paspēji sarakstīt, sūti, ātri! Kur Tu esi?”
-„Es guļu...”
-„Tu ko , aptracis? Klients mums jau avansu samaksājis, tu izprasīji visu honorāru uz priekšu, Tev bija trīs nedēļas laika, kur ir teksti! Tu, tu, tu...!”
-„Pašol dirst, man nebija iedvesmas, un es neesmu Tev nekāds vergs, lai tagad celtos un kaut ko rakstītu, pašol dirst, fašizm ņeproiģot!”