Nervozi pīpējot Juris lēnām tuvojās savam mērķim. Automašīnā nebija īsti silts, bet tas netraucēja – joprojām sildīja darbā izdzertā degvīna glāze un apsveikumi piecdesmitajā dzimšanas dienā. Radio, kā jau parasti, reklamēja “vēdera izejas produktus” un sieru ar atlaidēm. “Haha, tā kā tirgusbābas,” Juris pie sevis neveikli iesmējās, nodzēsa izsmēķi un lēnām piestāja pie veikala.

“Labvakar, kilogramu to tur konfekšu un Sovetskoje Igristoje.”
– “Seši piecpadsmit. Vai vēlēsities arī kafiju? Ārā diezgan pavēss?”
“Paldies, nē, es ar mašīnu.”

Vēl pāris krustojumi, vēl pāris kvartāli. Šajā rajonā viņu neviens nepazīst un viss ir droši – kā bankā. Māris stāstīja, ka šeit jau nu esot tā “īstā lieta”, ne kā pie Lienes ielas. Pirms piebraukšanas klāt, jāpakošļā vēl košļeni, lai nejūt ka dzēris.

“Kā palīdzēt kungs, kas interesē?”, liels pārsteigums bija Jurim, ka jārunā ar uzkungu, nevis daiļavām, kā parasti. “Nū, es – ”, Juris saņēma dūšu un nomurmulēja, “vēlētos kādu, tā ap divdesmitpieci...”

“Blondīni, bruneti, vai rudmati?”
– “Vienalga. Galvenais lai pupi lieli un seja glīta”, Juris mazliet saņēmās drosmi, laikam degvīns mazliet palīdzēja, “cik maksā?”
“Atkarīgs no laika un vēlmēm. Parastā takse – četrdesmitpieci, ja dibenā, tad būs dārgāk.”
– “Nē, nē – dibenā ne. Un kā ar minetīti?”
“Nū, piecpadsmit...”
– “Es padomāšu,” topošais klients novilka, lēnām aizvēra mašīnas logus ar kloķīti, iedarbināja motoru un devās tālāk.

Konfektes lēnām sāka kust un piepildīt telpu ar sakusušas šokolādes smaržu, mašīnai kaut kas nebija īsti kārtībā ar siltuma regulēšanu. Jāpabrauc pāris kvartālus tālāk, tur arī esot skaistules.

“Dārgais, kā varu palīdzēt?”, lauzītā latviešu valodā jautāja sieviete, mazliet pirms četrdesmit.
Jurim jau bija vienalga par “sabiedrības normām”, par to kas skaitās “pieklājīgi”. Tā, viņa skatījumā vairs bija tikai prece, par kuru tiek maksāts.
– “Mutē ņemsi? Pa cik?”
“Divdesmit latu. Bet ne mašīnā – pie manis.”
– “Padārgi... Es varbūt vēlāk piebraukšu, labi?”

Juris lēnām turpināja ceļu. Asfalta laistīšanās no laternu gaismas un konfekšu smārds atgādināja kādu prastu ziepju operas sižetu. Radio atkal piedāvāja visādus krāmus - “un viss iziet ārā”.

“Hahaha, tirgusbābas,” Juris piestāja pie savas mājas un izslēdza motoru.