Pēteris sadrūmis iekāpa savā zilajā golfiņā. Kārtējā neizdevusies darba diena. Pēteris jau trešo gadu strāda kāda necila pagasta valdē. Jau kuro gadu viņš ir izpilddirektors. Apsēdies savā necilajā mašīnītē, viņš uzgrieza Latvijas Radio 2. Skanēja kāds jauks "Kaimiņu" gabals. Pēteris klusu dungoja līdzi. Kā nekā - viena no viņa mīļākajām grupām. Pēteris aizvēra uz mirkli acis un atcerējās, ka pie kādas "Kaimiņu" dziesmas viņš dejoja ar bibliotekāri Annu. Annai, neskatoties uz saviem 46 gadiem bija skaistākie pupi visā kantorī, apaļi un tvirti - kā jaunai meitenei. Domājot par Annu, Pēteris sāka svīst, sāka saraustīti elpot. Viņam jāsaņemas. Nieka 30 kilometri līdz mājām un viņš varēs ieslēgties tualetē (Pēteris dzīvoja ar māti), paņemt kādu no Vācijas atvestu porno žurnālu un nodotosies sevis apmierināšanai.
Pēteris iedarbināja mašīnu un sāka braukt, 60 kilometri stundā, 90 kilometri stundā...Pēteris sabijās. Tik ātri viņš sen nebija braucis. Viņš vairs neredz ceļu, acu priekšā Annas stāvie pupi. Jāapstājas. Jāatvēsina galva. Jānomierinās.

Pie mašīnas pieskrēja jauna meitene, augstākais 19 gadus veca. Meitene lūdza, lai viņu aizved līdz Ērgļiem. Pēterim, protams, nebija nekas iebilstams, studiju gados arī viņš bija stopojis, tādēļ stopotājiem nekad neatteica, pat šādā saspringtā situācijā. Meitene apsēdās. Pēteris viņu uzlūkoja - skaistas kājas, īsi svārciņi, tumši mati, neaizteiksmīga seja. Ņemot vērā, ka blakus sēdēja tik jauna viešņa, Pēteris pārslēdza radio staciju uz Star FM, skanēja kaut kāds romantisks Enrikes Iglesiasa gabals. Meitene stādījās priekšā, teica, ka viņu sauc Zanda.

Meitene pavilka uz augšu svārciņus un čukstot aicināja Pēteri viņai pieskarties. Pēteris izbijies uzlika roku uz meitenes tvirtās kājas. Tik sen viņš šādu pieskārienu nebija baudījis. Protams, vēl vakar viņš šādi skāra guļošās mātes kāju, taču tas bija pavisam cits stāsts. Bikšu priekša Zandas dēļ solījās pārplīst, tādēļ Pēteris apstājās Zandas norādītajā vietā, lai būtu iespēja ar meiteni pabūt divatā. Zanda uzmanīgi izkāpa no mašīnas, piegāja pie Pētera un ar roku pieskārās viņai bikšu priekšai, Pēterim uz mirkli šķita, ka viņa sirds apstāsies. Zanda lūdzu viņu aizvērt acis, kamēr novilks džemperīti, Pēteris uz mirkli apjuka, taču izdarīja kā prasīts. Mirkli vēlāk viņš sajuta asas sāpas, kaut kas iedūrās kaklā, Pēteris sāka panikā bļaut. Atvēris acis, viņš pamanīja Zandu ar skrūvgriezi rokās, viņa smaidīja. Pēteris pielika roku pie sava kakla, tas asiņoja. Pēteris rīstīdamies nosauca Zandu par kuci un metās viņai virsū, nekur tālu gan viņš netika, Pētera kājas aizķērās aiz kāda koka saknes un viņš pakrita. Zanda piesteidzās pie Pētera, kas krītot bija atsitis galvu un mēģīnāja atžirgt, izvilka no somas masīvu gaļas cirvīti, atvēzējās un cirta. Pēteris iekviecās kā cūka un raudot lūdza žēlastību, taču Zanda neklausījās, vēl viens cirtiens - šoreiz neizdevies - tas trāpīja Pētera sejā, viņa vaigs, precīzāk - tas, kas no tā bija palicis pāri, nokarājās uz Pētera mīļākā krekla, tā paša, ko māte vēl pirms mēneša bija pirkusi. Pēteris vēl reizi ieraudījās un pēc nākošā Zandas cirtiena pārstāja elpot. Viņa drūmi nopūtās un sacirta Pēteri gabalos, tas prasīja vairākas stundas, jo Pēteris bija liels vīrietis. No somas tika izvilkti maisi, kuros Zanda, pēc viņai vien zināmiem standartiem, atlasīja dažus Pētera gabalus. Pārējo viņa apraka jau iepriekš izraktā bedrē.

"Mammu! MAMMU! Tu esi mājās? Tik agri? Kas Tev maisiņā?" Mazi, blondi bērneļi skrēja pretī savāi mātei. Pieskrējuši pie viņas, viņi to apķēra un mīļi sabučoja.

"Mammīte atnesa vakariņas..." viņa nogurusi atbildēja un izcēla no maisa mazu gaļas gabaliņu, "šovakar būs karbonāde."

Jaunākais no četriem bērniem skumji uzlūkoja māti un niķīgi novilka: "Jau atkal? Karbonādi mēs ēdām jau vakar un aizvakar."