[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Friday, November 2nd, 2012
| Time | Event |
| 8:41a | Naktī. Lietū. Gandrīz bildinājums. - Es rakstīju tev vēstules, bet apēdu tās. - nokāris galvu viņš brītiņu klusēja. - Visas, viņš steidzīgi piepilda cieši skatīdamies lietū, kas bija noskalojis visas krāsas. Tālāk vārdi tika izgrūsti vēl ātrāk, vienā elpas vilcienā. - Es tās apdēdu, visas vēstules. Nebija garšīgi, nevienas garšīgas, saproti?... Nevienas pašas labas. Rūgtums bija jānoskalo ar pāris malkiem. Lietus turpināja līt, tāpēc glāzes saturs nu jau bija atšķaidīts, cigarete garšoja slapji un zāle klusi auga. Mazliet savaldījies viņš turpināja mierīgākā balsī. - Neviena nebija tik laba, lai tev sūtītu. Mani mīlestības vārdi pārāk saldi, skumjas un vientulība sagrieza vēderu. Sagrozījies krēslā viņš no glāzēm izlēja lietusūdeni un ielēja vēl šķidrumu no blakus stāvošās pudeles, pabīdot vienu glāzi uz manu pusi piebilda: - Šajā pēcpusdienā, kad manā viesistabā lēni ierāpoja lietus un pieprasīja tēju, es sapratu, ka naktī man patīk labāk. Un lielākoties sausāk arī. Piekrītoši pamāju ar galvu (bet varbūt man tikai glaimoja, ka izvēlējās mani) - Dzīvosim kopā, - es teicu un izstiepu kājas sirdszālēs, kas turpināja klusi augt. Man arī nekad nav garšojušas mīlestības vēstules. |
| 10:21a | Polārā mitrene Pa tundru šaubīgi slāja meitene. Tāda, mazliet ar aizdomīgu paskatu, tādu sārtumu vaigos. Ārā bija septembris, pirmie lielie sniegi. Laiks pāriet no vasaras pusmētelīša uz ziemas kažociņu. Ar katru soli viņa brida arvien dziļāk kupenās. Jau trīs stundas viņa brida, un nezināja cik ilgi vēl jābrien. Meitene nezināja arī cik tālu ir mērķis. Viņa zināja tikai ka tas ir. Ziemeļu kupenās. Soļi palika lēnāki, skatiens nogurušāks un pat smaids jau sāka dzist daiļajā sejiņā, kad pēkšņi meitene sajuta pieskārienu kājai. Kupenā. Viņa sastinga. Pazaveroties lejā varēja redzēt baltus, tievus taustekļus kas nepāra skaitā vijās ap viņas kreiso kāju. Ātri tie tiecās uz augšu, aiz sevis atstājot slapju sliedi, kas vienlaikus sildīja ķermeni un saēda biskes, kleitu un silto apakšveļu. Viss bija gluži tā kā vecākās sievietes bija stāstijušas. Patīkami un vienlaikus bailīgi. Silti un mulsinoši. Cerīgi bet ar neskaidru perspektīvu. Mazliet sāpīgi. No kupenes parādijās divas acis, uz stiebriņiem. Vērās uz augšu kā piemēroties rāvienam. Un rāviens sekoja nekavējoties. Viss ķermenis pēkšņi bij taustekļu varā. Noklāts no galvas līdz kājām. Vēl brīdi meitene-mitrene stāvēja kājās, tad strauji saguma un ienira kupenā. Zemsniega kūkums strauji attālinājās virs sniega segas atstājot tikai acis tievu viciņu galos. Četras acis. Pēc desmit gadiem polārā mitrene atgriezīsies un atkal sadalīsies meitenē un mitrenē. Meitenei būs vēl sārtāki vaigi, daiļāks augumiņš, stiprāki kauli un spriagāks prāts. Iespējams viņai izdosies apprecēties ar ģeologu. |
| 10:34a | naktī. lietū. kad strauja pār zemi nolaižas nakts un sažņaudzis rokas stāvu pie loga es klausos lietū klausos tavā elpā kad strauja pār zemi nolaižas nakts mana sarga vieta ir šajā telpā mēness debesīs spīd kā mundiera poga kad strauja pār zemi nolaižas nakts es sažņaudzis rokas stāvu pie loga |
| 12:02p | |
| 12:03p | Naktī. Lietū. Tēma:Naktī. Lietū. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} lietuveens izpausmedunduks izpausme Balsošana notiek pie šī ieraksta, komentāros ierakstot labākā darba autora niku. Balsošana beigsies pirmdien, 5.novembrī, 12:00 |
| 12:07p |
| << Previous Day |
2012/11/02 [Calendar] |
Next Day >> |