Nanotehnoloģijas, ja?
Lai arī pēc definīcijas nanotehnoloģija ir zinātnes virziens, kas pēta vielas atomu līmenī - tādas, kuru struktūra vismaz vienā dimensijā ir mazākas par 1x10^-9 m, plašpielietojuma sarunvalodā šim jēdzienam ir pilnīgi cits uzslāņojums un piegarša.

Domājams, ka līdzīgs liktenis piemeklē jebkuru nozari, kuras izprašanai kaut vai virspusējā līmenī ir nepieciešams IQ, kas pārsniedz 100 punktiņus. Kopumā ar moderno izglītības sistēmas tendenci PMND (Poshla moda na djebilov), nožēlojama trivializācija skar jebko, kas ir sarežģītāks par iepirkumu saraksta sastādīšanu. Visas sarežģītās zinātnes un tēmas tiek iemestas kopkatlā ar nosaukumu "raķešu zinātnes" un tad katra atsevišķi tiek apžļembāta savā īpatnējā veidā.

Košākais piemērs attiecināms tieši uz nanotehnoloģijām noteikti būs pamanīts smēķētāju vidū. Tās ir cigaretes, saucas ne vairāk ne mazāk "KENT NANOTEK". Zīmīgi, ka 2007. gada maijā British American Tobacco Company to ieviesa kā lokālu zīmolu Krievijā, izplatība šai markai novērojama arī pieguļošajos reģionos, ieskaitot Dievzemīti. Zīmīgi tamdēļ, ka droši vien nekur citur pasaulē šādu brendingu neuztvertu par krutu, jo nav jau nekāds noslēpums, ka padomju inženierorientētās izglītības produkti ir perfekta auditorija statusa lietām ar "zinātnisku piesitienu".

Man nav izdevies atrast nekādas ziņas par to cik lielā mērā nanotehnoloģijas vai tās pētītie materiāli no tiesas piedalās konkrētajā produktā. Tam arī varētu nebūt nekādas nozīmes, jo kopš mūsu mediju telpā tiek mārketēti produkti "ar cietākiem šūnu kodoliem", "NASAs zinātnieku apstiprināti" vai "tagad 7 bioloģiskas funkcijas apvienotas" - šķiet, ka aiziet no rokas viss, kas vienkārši izklausās moderni, trendīgi un galvenais, tipa, zinātniski pamatoti. No tā var izdarīt skaidru secinājumu par mūsu bēdīgo nākotni: PR un tirgziņu ietekme un vara pār sociālajiem procesiem viennozīmīgi ved šī paša sociuma debilizācijas virzienā.