Velns.Daba.Bezdarbs.
Velns Daba Bezdarbs, tas viss ir...

Par bezdarbu runājot, tā ir valsts sponsorēta bezdarbība, mokoša nekā nedarīšana, kas motivē indivīdu izrauties no veģetēšanas pirms radušies izgulējumi, vai izlīdušie hemoroīdi saauguši ar krēslu. Mērķis? Atgriezt kārņuci krietno pilsoņu starpā, pie darba devēja tesmeņa. Cēli, valsts atlicina naudiņu arī bezdarbnieku prasmju celšanai, bet, vai kāds ir pakontrolējis, ko tieši tur cilvēkiem māca?

Ezotērika bija vienīgā joma, kurā es guvu zināšanas, savā neilgajā bezdarbnieka karjerā. Biju uz diviem valsts apmaksātiem kursiem, abos man stāstīja par labajām vibrācijām, iekšējām enerģijām, par pēcnāves dzīvi Dieva un Velna sabiedrībā. Abas pasniedzējas bija krietni pāri pusmūžam un īsti labi neprata apieties ar savu mobilo tālruni. Arī sieviešu īpatsvars bezdarbnieku vidū radīja iespaidu, ka vīrieši ir pieprasītāki darbinieki.

Žēl, ka man jāpauž nepopulārs viedoklis, bet sieviešu emancipācija ir inde, kas ne tikai rit feministu dzīslās, bet tā arī saēd sabiedrību. Sieviešu lielākā problēma ir uz emocijām balstīts „domāšanas” process. Jo tālāk dzīvē, jo šis „domāšanas” process kļūst neprognozējamāks un irracionālāks.

Ālavas, tā es saucu sievietes, kuras nevar atļauties zīdaini pakrūtē, jo tā ir lieka nasta karjeras kāpnēm. Sievietei, esot starp 30 un 40 gadiem, neesot mātei, sāk brēkt viņas bioloģiskais pulkstenis. Ne vien, viņa nav izstūmusi no vagīnas Latvijas nākotni, viņa savu hormonālo frustrāciju izgāž pār līdzcilvēkiem un padotajiem.