[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Sunday, December 22nd, 2024 | ||
|
porcupine |
4:42p | Vēlreiz noskatījos Kaurismeki "Kuolleet Lehdet" ("Kritušās lapas"). Tāds briljants. (Replay.lv pieejama vēl 3 mēnešus, nepalaidiet garām.) |
| Saturday, December 21st, 2024 | ||
|
extranjero |
1:47p | Priecīgus Ziemassvētkus Visiem priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mazāk kašķēties, un vairāk iesaistīties jēgpilnās diskusijās. Visiem vajag atcerēties, ka pasaule vairs nav nulles summa – mēs varam radīt jaunas vērtīgas lietas, un tas nenozīmē, ka esam atņēmuši vai iznīcinājuši kaut ko citu tikpat vērtīgu. Tūkstošiem gadu cilvēce ir dzīvojusi, radot ļoti mazu virspatēriņa vērtību, bet ar industriālo revolūciju un tehnoloģiju attīstību tas ir mainījies. Šodien kariem un piespiedu ienākumu pārdalei vairs nav jēgas, jo miera apstākļos mēs ikviens varam radīt daudz vairāk nekā spējam paši patērēt. Laiks ir mainīt veco domāšanu pret izaugsmes mentalitāti. Lai visiem jaukas brīvdienas! |
|
zin |
2:20p | priecīgus saulgriežus |
|
black_data |
1:02p | Par ziņām runājot. "Could psychedelic drugs improve the mental health of autistic people?" www.science.org/content/arti... Next up we need to know whether autistic drugs work for psychedelic people." Man patīk termins "psychedelic people". |
|
black_data |
12:45p | Šajā filozofijas pilnajā rītā ikdienas jautājumus ģenerējošā aplikācija pajautāja, vai man šķiet, ka zināšanām ir "intrinsic value" (jā, sure, "patiesā" vērtība), vai tikai tad, ja tām ir praktisks pielietojums. Neatkarīgi no tā, ko es atbildēju uz šo kinda bināri uzstādīto jautājumu, man patīk doma par to, ka pašai filozofijai ir praktisks pielietojums. Ne tik praktisks, kā āmuram ar naglu, bet tā, piemēram, spēj sniegt atbildes par to, kā interaktot ar to pašu āmuru un naglu dažādās dzīves situācijās. Es, protams, par to neko daudz nezinu, bet man patīk tas, ka starp vairākām hipotētiskām elektroniskām grāmatām būs iemesls izlasīt vienu fiziski nodrukātu, nevis aizpildīt šo nišu ar aktuālajām ziņām. |
| Friday, December 20th, 2024 | ||
|
aborigens |
9:36p | Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint. |
|
zin |
2:56p | tikai tikko pieleca, ka šī ir pēdējā darbadiena pirms svētkiem (Xmas tree) |
| Thursday, December 19th, 2024 | ||
|
black_data |
10:42a | Var jau būt, ka es pārāk nonivilēju trīszvaigžņu ordeņa vērtību, bet mēs vienu tādu varētu piešķirt cilvēkam, kas ir izdomājis apzīmējumu "Latvijas Nokia". Vēl, protams, var būt tā, ka šis apzīmējums nav tik izplatīts, kā man šķiet. Lai vai kā, bet ir diezgan neiespējami lasīt Latvijas medijus, un regulāri neuzrauties uz runām par "uzrāvienu". Mēs visu laiku gaidām uzrāvienu, intervējam cilvēkus, kas ir piedzīvojuši uzrāvienu, vai kuriem ir viedoklis par to, kā iegūt uzrāvienu. Tagad "kaut kas, kaut kas", prezidenta administrācija un likmes uz mākslīgo intelektu, kas mums dos uzrāvienu. No vienas puses saprotu, ka pasaule ir mainīga, un ir svarīgi nepalaist garām iespējas uzlabot savas dzīves, bet man ir bažas par to, vai tur apakšā nav kaut kāda nepareiza mentalitāte. Viens piemērs varētu būt spektrā kaut kur starp crypto bros, kas gaida savu asetu "uzrāvienu", bet mazāk glamūrīgā versijā tas var būt nabags, kas visu laiku cer uz to, ka viņam izdosies uzvarēt loterijā, un tas mainīs visu viņa dzīvi, un varbūt pat personību. Ja mēs par savu kolektīvo "es" nedomājam tik avantūriskās līnijās, tad vēl visas šīs runas par uzrāviena gaidīšana atgādina cilvēku, kurš diezgan pavirši apmeklē treniņus, bet visu laiku cer, ka tūlīt viņam būs kvalitatīvs lēciens viņa sniegumā, lai gan patiesībā tas granīts ir jāgrauž pa mazam gabaliņam, bet sistemātiski, un par visādiem maģiskiem dopingiem jāsāk domāt tad, kad tu esi atsities pret savas performances griestiem, un tev ir jānovērš stagnēšana. All that said, man patiesībā nav ne jausmas, kā mums ir ar tiem uzrāvieniem. Latvija sev vairs nav nabadzīga valsts spriežot pēc patēriņa cenām, bet kaut kā dzīvojam. Tai pat laikā es zinu par apkārt esošo nabadzību, bet es arī sevi nepieskaitu pie turīgiem cilvēkiem. Jau atkal, varētu būt tā, ka liela daļa no tiem, kurus es uzskatu par turīgiem, vienkārši prioritizē citas lietas, un es redzu tikai izkārtni. Mana izkārtne, protams, liecina, ka es esmu vienkāršs zēns, kas nedzer konjakus, un džinsus pērk uz atlaidēm. Bet izkārtne vai ne, man arvien vairāk šķiet, ka mums aktīvāk būtu jāsāk domāt par nevienlīdzības izlīdzināšanu. Un ja mēs tiešām sagaidīsim to daudzināto izrāvienu, tad nu noteikti tā augļi būtu jāsāk pārdalīt proporcionāli, jo tā plaisa sāks izskatīties ļoti uzkrītoši. |
| Wednesday, December 18th, 2024 | ||
|
divdabis |
4:21p | 18.decembris * psihoterapijā runāju par savu mammu un kontroli. * ēdu parmezāna fileju ar čili mērci. * nopirku Neputnā Andras Neiburgas dienasgrāmatu apkopojumu "Es esmu tas, kas paliek pāri". * braucu pirmo reizi zaļā 20.autobusā. * nopirku Vilhelmā mammai audeklus. * nokārtoju testu mākslas zinātnes vēsturē. Current Mood:  tired |
| Tuesday, December 17th, 2024 | ||
|
black_data |
11:38p | Krievija satraucas par to, ka rietumi veic provokācijas, iesūtot rusofobiskus emigrantus, kuru bērni mēģina tikt viņu skolās, nezinot valodu. Izklausās jau smieklīgi, bet ir rīcības plāns, ir likumdošanas grozījumi, cilvēki var rosīties, lai aizstāvētu valsts un tautas intereses. Mums, protams, visas problēmas ir īstas, un nevienam no malas neizskatās smieklīgas. Nav tā, ka mums par katru sadārdzinātu projektu ir kāds reāls sods, bet šādu tādu kriminālatbildību var arī noraut. Turpretī šai jaukajai rotaļai ir bezgalīgs potenciāls - izdomājam problēmu, pārliecinam cilvēkus par tās nopietnību, un tad varam aktīvi imitēt darbību. Vēl labāk ir tas, ka šādas problēmas ir ļoti viegli risināt, jo rezultātu izmērīt nav iespējams, un tad var nākt klajā ar izdarīto darbu sarakstu. Un stulbas lietas jau notiek tikai Krievijā, jo mūsu ielu pārsaukšanas un pieminekļu demontāžas ir pavisam kas cits. Un esmu gandrīz pārliecināts, ka arī Krievijā kaut kādi margināļi skatās uz Krievijā notiekošo, un domā - kas par absurdu? Tikmēr vairums visdrīzāk arī reāli atbalsta šo cīņu pret rietumu provokācijām. Nez, cik daudz mums ir aklo punktu uz šādām lietām? |
|
telefontubbie |
9:29p | Ogrē Lēdmanes truši un aitas. Kaut kāds atrakciju parks ar panorāmas ratu. Tur šovakar viss bija ledū. Bet unikums, ka 17.decembrī nesalst rokas bez cimdiem!!! Lai gan upei manāma ledus kārta. ka Kaut kāds piejūras cilvēks esmu. Ļoti patīk priedes. Man tik loti pietrūkst priedes. Manā pilsētā ir daudz egles un eksotiski lapu koki. Tas nav tas. Priedēs kaut kāda majestātība. *** Vecrīga tik brīnumjauka no rītiem. Gleznotāju iela utt. Vispār es gribētu katru rītu iesākt ar hesburger lēto kafiju un drusku paklaiņot. Lēna līksme. *** Bija kaut kāds slepenais remonts darbā, no rīta bija griestu balsinājums biris lejā. Man nebija spēka savākt. Ceturtajā dienā es hibernējos un autopilotēju. *** Mākslas akadēmijas kafejnīcā visas tuvākās iedaļas ir veģetārs un vegāns ēdiens, tālākajā stūrī jēra galiņa Current Music: Aes Dana |
|
sodienliist |
8:14p | Daži jautājumi, kas iešāvās prātā Redzot pēdējā laika diskusiju par vienkāršo valodu vai kā nu viņu tur sauc, kā arī totāli absurdu postu par Kanādas skolas bibliotēku, kas izmet "neiekļaujošas" grāmatas, aizdomājos. Vai mākslai būtu jābūt "iekļaujošai"? Vai mākslinieks uzdevumam/pienākumam būtu jābūt reprezentēt visas sabiedrības grupas? Un ja pieņemam, ka, teiksim, kino un seriāli ir māksla, vai būtu jāupurē vēsturiskā precizitāte, lomās ieliekot konkrētā laika posmā principā neiespējama izskata varoni? Man šķiet, ka mums būtu jāspēj runāt par šīm lietām objektīvi, bet kas gan mūsdienās vispār ir objektīvi. |
|
zin |
12:55a | "stulbā dzīve" bija laba |
| Monday, December 16th, 2024 | ||
|
zin |
11:58a | lol @ autotranslate: Rullīša antiperspirants dzeltenu un baltu traipu noņemšanai no apģērba |
|
myrothamne |
11:50a | |
| Sunday, December 15th, 2024 | ||
|
izdziivotaaja |
4:39p | Vakar sarunas aizgāja par nākotni. Jau bijām runājuši, ka būtu forši māja piepilsētā. Bet vakar manējais bija uzgājis sludināju par fermu gabalu no pilsētas un pārsteidzu sevi ar to, cik ļoti uzrunāja. Cik ļoti redzu sevi nākotnē ņemoties pa dārzu un vistām, kazām un ko vēl ne. Gadus atpakaļ pat neapsvērtu ko tādu. Vēl ļoti tālu no šī sapņa piepildīšanas, bet damn! |
| Friday, December 13th, 2024 | ||
|
aborigens |
9:31p | man liekas šausmīgi, ka Neiburgas dienasgrāmata tiks publicēta. Personīgi nepazinu. |
|
black_data |
6:45p | Tas ir tik jocīgi, ka tev vajag nodzīvot uz šīs zemes... diezgan daudz, precīzi es izskaitīšu pēc nedēļas, lai saprastu, ka tev ir diezgan prikolīgs brālis. Es īsti neatceros, kādas tieši man bija jūtas par faktu, ka viņš tur kaut kur eksistē, bet laikam tur bija kaut kāds aizvainojums, jo viņš bija "kaut kāds tur sīkais", kas absolūti nebija viņa vaina vai izvēle. Bet visu jocīgo nesatikšanos pēdējā laikā var diezgan viegli aizargumentēt prom ar faktu, ka viņš tomēr nedzīvo Latvijā, un iespējas satikties tāpat nav nemaz tik lieliskas. Ir mazliet citādāk ar māsu. Viņa vienmēr ir bijusi līdz manai un gandrīz vai arī līdz viņas pilngadībai, bet nu jau vairākus gadus nav. Tagad nācās viņai rakstīt, ja nu mana māte vēlas apmeklēt bēres. Komunikācija varbūt nebija naidīga, bet diezgan īsa un sausa. Man īsti nav nekāda aizvainojuma pret viņu, lai gan arī nav nekādas vēlmes aktīvi meklēt kontaktu, bet esmu diezgan drošs, ka otrā pusē ir iespaidīgs aizvainojums. Un es nekādi nespēju to uztvert citādāk, ka tā ir viņas pašas izvēle būt aizvainotai. Un tas drošvien ir augstprātīgi tā domāt, bet es domāju viņai ne tikai nav vēlmes, bet arī kapacitātes saprast, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, un man nav nekādas vēlmes sevi izskaidrot kādam, kuram tas nemaz neinteresē. Man noteikti ir attiecības kurās es vēlos un man būtu pamats emocionāli investēties. |
|
laboratorija |
6:33p | |
|
porcupine |
1:38p | Dienas ziņa Seriāla "Padomju džinsi" scenārija autoru jaunais filmas projekts "Pēdējā komunisma šķiršanās" gūst starptautisku atzinību Uh, kas par nosaukumu! Redz, cik laba precīte tas mūsu nolāpītais padomju mantojums, farca bija, nu būs peripetijas ap dzīvojamās platības jautājumu. Scenārija sižetā pieminēta fiktīva šķiršanās; lai dabūtu Rīgas pierakstu, mēdza arī fiktīvi precēties. Upd. Tematiski: Austriešu pāris 12 reizes precas un šķiras ļoti viltīga iemesla dēļ |
|
izdziivotaaja |
10:33a | Nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka esmu kkādā čaulā, ka līdz šim neesmu tā īsti dzīvojusi, bet vnk peldējusi pa straumi. Teju katru dienu iekšējais dialogs kkas no sērijas - Es tiešām tā domāju/jūtu? Tā esmu es vai arī gadiem ilgi perfekcionētā persona/maska? Bet pie tās "personas" arī dažkārt grūti tikt klāt. Zinu, ka viņa parasti darīja tā vai šitā un cenšos atkārtot, bet bieži nevaru/negribu. Kkādā sesijā iepriekšējā terapeite lika man personalizēt aizvainojumu laikam un runāt ar to kā atsevišķu objektu. Moš sākt izturēties pret "veco es" tāpat? Zinu toč ka vairs neesmu tā, kas biju iepriekš...nevaru gan aptvert to "jauno es". |
| Thursday, December 12th, 2024 | ||
|
black_data |
10:41p | Absolūti lieliskā kārtā šovakar spēlējoties ar suni, suns man saskrāpēja seju. Good timing. |
|
black_data |
7:11p | Tad kad viss it kā ir izdarīts, un rīt ir TĀ diena, stresiņš biš ceļās. Es neesmu all over the place kā pirmdien, bet tomēr. |
|
black_data |
4:08p | Es te dienās esmu pavadījis laiku Facebook mazliet vairāk kā parasti, un tā neapšaubāma ir ļoti jocīga vieta. Facebook automātiski piedāvā visādu dīvainu saturu, un viens no dīvainā satura novirzieniem ir filozofiski citāti, un tā apakšžanrs ir Džordana Pītersona fanbojiem tēmēti citāti par cīņu, savaldību, ciešanām un ziedošanos, kas tiek pavadītas ar homoerotiskām ilustrācijām ar onkuļiem ar zobeniem. Un vienam citātam es nez kādēļ pieķēros: "The way of the samurai is to seek death, not to fear ir." Pirmajā brīdī tas šķiet ļoti samuraisks, bet kaut kur fonā mani grauza doma par to, ka kaut kas ar šo citātu nav kārtībā. No pupulārās kultūras mēs, protams, zinām par to, ka samuraji ir veikuši pašnāvības ar mērķi saglabāt godu, bet mēs zinām arī to, ka viņi tomēr bija elitāra līmeņa kareivji, kas prasa daudzus gadus treniņu, un tas kaut kā man nelīmējas kopā ar aktīviem mēģinājumiem atrast nāvi. Man radās doma, ka varbūt kaut kas ir pazudis tulkojumā. Šis citāts ir piedēvēts Miyamoto Musashi, kas laikam ir īsta persona, un Gūgle apgalvo, ka viņš ir nodzīvojis kādus 60 gadus, kas 16., 17. gadsimtam galīgi nav maz, īpaši jau aktīvi meklējot veidus kā nomirt. Mēģināju saprast viņa vispārējo filozofisko nostāju, un neko par aktīvu nāves meklēšanu neatradu. Tā vietā es piefiksēju šādu viņa citātu, kas vairākās vietās tiek piedēvēts viņam: "Fixation is the way to death. Fluidity is the way to life." Kopumā neizskatās, ka viņš ir bijis pro-death. Pagaidām labākā versija, kas man nāk prātā, ir tā, ka šis ir mākslīgā intelekta ģenerēts saturs, jo nu saspamojusi tā konkrētā Facebook lapa pēdējās nedēļas laikā ir diezgan iespaidīgi. Laikam morāle šim visam ir tāda, ka ne tikai nevajag ticēt visādam pseidofilozofiskam saturam internetā, bet arī tas, ka šāda satura kļūs tikai vairāk, un drošvien visi entuziasti, kas šādu saturu laikos, tikai vairos tāda satura automātisku ģenerēšanu. Beigās tur otrā galā pat vairs nebūs ezotēriski vai ciniski noskaņota cilvēka, bet to visu ģenerēs algoritmi. UPD. Tikko noskaidrojās, ka Miyamoto tiešām pieder šis citāts, bet, protams, konteksts tur ir drusku svarīgs. |
|
porcupine |
8:03a | Lasu recenziju par "Nord Express" un nesaprotu — ar ko atšķiras dokumentārā filma no dokumentālās filmas? Vai arī tas ir īpašs Ozoliņas žanrs: Ieva Ozoliņa, dokumentāro filmu režisore, LSM autore (Tezaurs: tāds, kas pamatots ar dokumentiem; tāds, ko apstiprina dokumenti.) |