[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 17 friends' journal entries.
| Sunday, December 14th, 2025 | ||
|
fjokla |
10:08a | Fjoklai būt! Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat. Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu. Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk. Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita. tad vēl ko. Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz. Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs. p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai. Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot. PiF PAF Prieks jūs redzēt! P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski. |
| Monday, December 15th, 2025 | ||
|
black_data |
8:08a | Vakar noskatījos vienu cīņu, kurā piedalījās kamerūnietis, kas dzīvo Francijā. Es nezinu, kādas viņam ir attiecības ar Franciju, bet skaidrs, ka izcelsmes valsts viņam ir nozīmīga daļa no identitātes. Bet sportā ir tā pieņemtā tradīcija atskaņot himnas un vicināt karogus. Es saprotu komandas sporta veidus, kur spora organizācijas darbojas valsts ietvaros, un arī sportisti pamatā ir nākuši no tās pašas valsts, bet individuālajos sporta veidos tas ir diezgan abstrakti. Izcelsmes, piederības un mītnes zemes varbūt pilnīgi dažādas, un arī sportista komanda bieži vien ir ļoti starptautiska. Un es nesaku, ka valsts nevar būt daļa no sportista identitātes - rudais īri izcelsmes meksikānis Kanelo ar visu savu mariarči orķestri ir nepārprotams Meksikas bērns, bet arī Mairis Briedis staigāja ietinies Latvijas karogā. Mēģināju iztēloties, kā es justos, ja es dzīvotu un trenētos kādā citā valstī, un pirms sporta sacensībām man būtu jāklausās šīs valsts himna kā valsts, kuru es pārstāvu. Es saprastu šī pasākuma loģiku, bet Latvijas himna noteikti vairāk reprezentētu manu identitāti. Un ne tik daudz tāpēc, ka es esmu Latvijā piedzimis, jo meklējot kaut kādus formālus iemeslus, tik pat labi varētu atskaņot arī PSRS himnu, ar kuru es noteikti neidentificējos, bet lielākā daļa manas bērnības un pusaudzības ir pagājusi Latvijas himnas pavadījumā. Bet tik pat labi tā varētu būt arī kāda tautasdziesma, vai pat kāda Nirvana dziesma, un man tas nešķistu ļoti absurdi. Noteikti mazāk absurdi, kā kādas svešas valsts himna. Ar šo visu es gribēju teikt, ka identitāte ir ļoti individuāla lieta, lai cik ļoti vieni cilvēki nemēģinātu iekastēt citus cilvēku. Un, protams, daudziem ir spēcīga vēlme identitāti vienādot ar patriotismu, kur atkal korelācija tiek jaukta ar kaut ko citu. Man ne pārāk patīk, ka kaut kur ārzemēs ar mani mēģina runāt poliski vai lietuviski (nav bēdīgāka skata, kā cilvēks, kas savu paviršību uzskata par dziļu inteliģenci), bet mani ļoti apbēdinātu, ja kaut kāda Krievija sāktu bumbot Parīzi vai Berlīni. |
|
sodienliist |
6:01a | Tulkojot vienu ceļojumu raidījumu, ar diezgan grafiskiem attēliem piedevām, uzzināju, ka Peru ēd jūrascūciņas :( |
| Sunday, December 14th, 2025 | ||
|
bljanna |
1:00p | Pa tam lāgam Mazpilsētā bebri, jopcik popcik, mazie kretīni, nohujārijuši 2/3 manu ceriņu. Nu, bļaģ, nu. |
| Saturday, December 13th, 2025 | ||
|
black_data |
7:02a | N-tā vara Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam. IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām. Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas. Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat. |
| Friday, December 12th, 2025 | ||
|
zin |
7:32p | jebkādi ieteikumi par/ap šarmelšeihu? upd paldies |
|
aborigens |
3:25p | "We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being." |
|
divdabis |
10:33a | traks gads Current Mood:  confusedCurrent Music: Jamie XX - I’ll Take Care of You |
| Thursday, December 11th, 2025 | ||
|
porcupine |
10:33a | Man kaut kur atkal jāieraksta The Dusma. Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka... Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni). Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS! |
| Wednesday, December 10th, 2025 | ||
|
mufs |
7:00p | es šodien pirmo reizi mūžā uzcepu kotletes. |
| Tuesday, December 9th, 2025 | ||
|
black_data |
9:23p | Kino: Dieva Suns Tagad es arī esmu redzējis Dieva Suni, un man drīkst būt viedoklis. Par latviešu filmām gan neizpausts viedoklis mēdz būt daiļrunīgāks par pašu viedokli. Pīļu dīķis un tā. |
| Monday, December 8th, 2025 | ||
|
black_data |
5:46p | Pavisam citā realitātes mērogā man uz palodzes dzīvo baziliks podiņā. Vēl bez zaļajiem bazilika palodzes kaimiņiem, bazilika podiņā acīm redzot dzīvo vēl kaut kas. Un šis vēl kaut kas ik pa laikam uzrušina zemi, reizēm pat tā, ka tā pārvietojas ārpus podiņa. Tā nav gluži pele, un nav iemesla satraukties, piemēram, par sagrauztiem vadiem, bet tāpat tā ir jocīga sajūta, ka mājā dzīvo vēl kāds mistisks radījums. Tiem, kuriem peles un zirnekļi neļauj elpot mierīgi, šis fakts rada vēl interesantākas sajūtas. |
| Saturday, December 6th, 2025 | ||
|
black_data |
11:52a | Es tā iedomājos, vai gadījumā rietumu individuālisms nenozīmē arī to, ka indivīds domā par savu individuālo atbildību kolektīvā labuma priekšā, kamēr austrumu kolektīvisms rada to paradoksu, ka indivīds neizjūt vajadzību reflektēt par savas rīcības sekām, un viss, kas nav aizliegts, viņam ir atļauts? Šis ir diezgan iespaidīgs vispārinājums, bet es arī neesmu izdomājis to austrumu un rietumu dalījumu. Es diezgan maz, ja neteikt nemaz, esmu saskāries ar kaut kādu austrumu pasaules uztveri, un pārsvarā pārtieku no tā, ko visādi rietumnieki par to saka. |
| Wednesday, December 3rd, 2025 | ||
|
black_data |
9:18a | Kino: Arcane Iespaidojoties no tās Twenty One Pilots dziesmas, sākām skatīties Arcane, un trīs dienās gandrīz piebeidzām pirmo sezonu. Tas izrādās ir seriāls, nevis datorspēle, bet varbūt abi. Sižets šķiet diezgan vienkāršs, tai pat laikā dinamisks, un es neesmu pamanījis caurumus. Manai gaumei varbūt par daudz kautiņu, bet tas baigi netraucē. Neesmu liels animācijas fans, un tāpēc šī ir pirmā animācija, kurā es esmu redzējis seksa ainu. Ne grafisku, bet tomēr. Ilgi domāju, bet Bojack es neieskaitītu šinī sarakstā. Sezonas noslēgumu esam iepauzējuši, bet it kā ir vēl otrā sezona. Internetos raksta, ka tā joprojām ir laba, bet tomēr nestāv tuvu pirmajai sezonai. Nesaistīti, bet nedaudz arī saistīti, es nesaprotu tos Rotten Tomatos reitingus. Seriāli, kas man šķiet ok pēc apraksta un treilera ir diezgan slikti novērtēti, kamēr tie, kuriem sižets pēc apraksta šķiet baltiem diegiem šūts, ir augstu novērtēti. No redzētajiem Apple TV bengeris Slow Horses manuprāt ir fine, bet ne tuvu tāds šedevrs, kādu sola reitingi. Viens personāžs mani kaitina jau no pirmās sezonas, bet kļūst tikai sliktāk, un es pēdējās sezonas laikā ļoti cerēju, ka kāds viņu tur nogalinās, lai viņš neievelkas nākamajā sezonā. Anyhow, man ļoti pietrūkst kaut kāda Letterboxa seriāliem. |
| Tuesday, December 2nd, 2025 | ||
|
izdziivotaaja |
1:32p | For fuck sake...jau tā prāts uz visām pusēm.. Vakar nočakarējos ar nodarbinātības aģentūras dāmu par prakses atskaišu huiņu. 3 mēnešus no vietas ik pa 2 ned ko sūtīju, bija ok. Pēkšņi vairs nē. Viens ķeksītis citur jāieliek tgd. Okey, whatever...bet tur nav tādas opcijas visp!!! :@ Vēl nākamā atskaite ar būs jautra, būs viens cits specifisks ķeksītis jāatzīmē (kuru arī neesmu redzējusi iepriekšējās atskaitēs), jo dokumentos mainās prakses veids, lai arī tā pati prakse vien ir, tik cits nosaukums... Šon tā arī nav atbildējusi uz pēdējo ziņu un vienā brīdī nozūd piekļuve mūsu sarakstei. ID sistēmai update, bet pirms to uzzināju jau biju gatava skriet uz banku, jo tgd tika pieprasīts kods no kodu kalkulatora, ko nebiju izmantojusi gadus 5 un protams, izlādējies, un telefona ID tur specifisko opciju nepiedāvāja. |
|
hotai |
11:05a | iepriekš nebiju iedomājis, ka Oasis dziesmu "Wonderwall" var izdziedāt arī kā nīderlandiešu uzvārdu "Van der Vall". |
|
black_data |
8:14a | Es atkal pabiju big corp ofisā, un atkal esmu norāvis nelielu kultūršoku. Big corp jau kādu laiku izskatās pēc lidostas, bet šī sajūta ar katru reizi kļūst tikai spēcīgāka. Es biju parunāties par darbiņu, satikt jaunos kolēģus sejā, un man bija iespēja paklausīties arī viņu small talk. Tā nu viņi dzīvo jau gadiem kādā no Baltijas valstīm, drusku straglo ar vietējām valodām, jo vietējiem šķiet ērtāk ar viņiem komunicēt angliski, strādā savus ofisa darbiņus, ved bērnus uz pulciņiem, brauc atvaļinājumos pie saviem radiem, un visdrīzāk nevienai Veidemanei vai Dombravam acīs nekrīt, atšķirībā no jauniešiem ar ēdiena piegādes somām. Kāpēc viņu ir tik daudz tieši big corp es nezinu, bet nojauta saka, ka vietēji nespētu un negribētu aizpildīt šīs korporatīvās pozīcijas. Kaut kādā ziņā tas varbūt nav pat slikti, ja visa pasaule nekļūst par viendabīgu masu. Vienu brīdi saruna aizvirzījās banālā kultūras atšķirību virzienā. Kamēr viņi atkārtoja tās frāzes, ka ir dzirdētas jau pirms divdesmit gadiem, es iedomājos, ka starpība starp vidējo latvieti un vidējo turku globālā kontekstā ir mazāka kā atšķirība starp diviem dažādiem latviešiem. Vidējam big corp darbiniekiem ir ko pastāstīt par restorāniem, pārkingu, gadžetiem, ceļojumiem un mākslīgo intelektu, tikmēr es savā nodabā domāju par to, cik ļoti jocīgi būs apmeklēt darba balli, kuras programmā ir “iet paēst un aiziet uz kādu dzērienu”, zinot to, kas tik par mani neatklāsies, mēģinot pielāgoties šīm abām aizraujošajām izklaidēm. Kaut kādu īpatnēju iemeslu dēļ man ir specifiskas zināšanas, kas ir vajadzīgas big corp, bet ārpus šī kapitālistiskā darījuma es jūtos kā viens pats iemaldījies svešā ballē. Man, protams, ir arī maz kopīga ar džeku no Jelgavas, kas strādā ģimenes zemnieku saimniecībā, un viņa acīs es drīzāk līdzinos big corp planktonam, un kaut kādā mērā viņam ir taisnība, bet piezūmojot tuvāk, es īsti neiederos nevienā no šīm kompānijām, tai pat laikā veiksmīgi varētu feikot piederību abām šīm grupām. Un runājot par feikošanu, man reizēm ir sajūta, ka es dzīvē nodarbjos ar nepareizām lietām. Un ar “dzīvē” es domāju tās lietas, kas man nodrošina komfortu pirkt filmiņu fotoaparātus, un braukt skrūvēt no paletēm huiņu. Meanwhile mēs mājās esam pievērsušies saturam par cyberpunk, un lai gan mums nav izredzes piedzīvot lidojošas mašīnas un runājošus robotus (fingers crossed), grūti nepamanīt subtle līdzību starp distopiju un realitāti. |