[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 15 friends' journal entries.
| Sunday, August 23rd, 2026 | ||
|
snauts |
11:26p | Your religion is your litmus paper. |
| Friday, August 21st, 2026 | ||
|
black_data |
4:15p | Es ne vienmēr saprotu, cik daudz ironijas ir iekļauts, kad kāds pasaka, ka labākā terapija viņam ir sports, bet es ceru, ka cilvēki pie pilna prāta saprot, ka vienīgā terapija ir terapija. Bet man jāsaka, ka sports var būt laba nodarbe, kurā panākt rezultātu kādā konkrētā dienā. Var būt tādi periodi, kad citās dzīves jomās pilnīgi nekas nekustās uz priekšu, un tas ļoti čakarē rewarding system. Nez kādēļ ir sajūta, ka "apbalvošanas sistēma" nav īsts termins. Pieļauju, ka tas ir iemesls, kāpēc sportot ir tik populāri to starpā, kas neaizraujas ar citām atkarībām. Es kainda gribētu teikt, ka no sporta nokāpt varētu būt vieglāk, kā, piemēram, no alkohola, bet neiesim tik tālu, un paliksim pie tā, ka sportam, atšķirībā no alkohola, ir visādas pozitīvas blaknes arī uz fizisko veselību. Tas, protams, ja emocionālā un garīgā nespiež darīt sev pāri. |
|
iive |
10:21a | Mēs esam pelnījuši, lai jūs beigtu dalīties ar tizliem AI "jaunradītajiem" emodžijiem. |
| Thursday, August 20th, 2026 | ||
|
black_data |
10:03a | Mana sajūta par pasauli šobrīd ir aptuveni līnijās, ka mums ir mērķis, piemēram, uzbūvēt lapeni, siltumnīcu, vai jebkādu citu praktisku, bet ne pārāk sarežģītu konstrukciju, bet no pieejamajiem resursiem mums ir mazdārziņu kaķu kolonija. No offence mazdārziņu kaķu kolonijām. |
| Wednesday, August 19th, 2026 | ||
|
black_data |
11:30a | Telemārketings Es saprotu, ka pasaulē ir ātrie kredīti un sporta likmes, bet es nesaprotu, kāpēc joprojām eksistē telemārketings? Es varbūt drusku saprotu pensionāru vajadzību pēc vitamīniem, ne tik ļoti vajadzību pēc elektriskajām zobu birstēm. Arī vajadzību vispār cilvēkiem uzbāzties ar elektriskajām zobu birstēm es diez ko nesaprotu. Un, protams, arī faktu, kāpēc ir jāignorē potenciālā upura apgalvojumi par to, ka viņu neinteresē ne elektriskās zobu birstes, ne šī saruna pa telefonu. Drusku zūd motivācija palikt pieklājības robežās, pat ja es saprotu, ka ne visi var darīt emocionāli pacilājošu darbu, lai apmaksātu savus īres rēķinus. Ja mēs izliekamies, ka visas šīs darbības ir maksimāli racionālas, tad kainda vajadzētu saprast, ka nav vērts uz tādu cilvēku kā es tērēt laiku, un es esmu zudis kā klients pat tad, ja tev ir pasaules labākais produkts, kurš man pat būtu vajadzīgs. Es nezinu, vai šādas mārketinga aktivitātes ir normalizētas publiskā apziņā, bet man šķiet, ka to nedrīkstētu normalizēt. Gan virtuālā, gan fiziskā publiskā telpa ir piebāzta ar mārketingu, un neejot dziļi filozofiskā diskusijā, pieņemsim, ka tā ir mana brīva izvēle tur uzturēties. Skatos, ka pilsēta uzskata, ka vēl ne pietiekami, un šobrīd visur zaļajās zonās aktīvi tiek uzstādīti ekrāni. Bet arī tad, ja man uz ielas kāds pienāktu, un es viņu palūgtu likt man mieru, un viņš izmisīgi turpinātu man uzmākties ar savu personu, tas jau būtu harassment. Šajās līnijās man nav skaidrs, kāpēc random cilvēkiem būtu tiesības sasniegt mani manā privātajā telpā, un ja ar to vēl nepietiek, ignorēt manu lūgumu atpisties? Nomiris kāds mans radinieks? Sure, policija vai medicīnas personāls mani par to var informēt. Mūzika par skaļu, vai tek ūdens no griestiem? Kaimiņš droši var mani traucēt arī nakts stundā, ja situācija to prasa. Tev ir lielisks jauns produkts, ko varētu vēlēties iegādāties visi Latvijas iedzīvotāji? Sure, ej uzliec milzu baneri uz sienas kaut kur Brīvības ielā pāri Šlesera sejai. Don't you fucking dare to call anyone! |
| Tuesday, August 18th, 2026 | ||
|
aborigens |
11:40p | Bēru rituāli I Es krāvu plecos zināmu vīrišķību, pieteikdamies celt zārkus ar mirušiem radiem. Viņi gulēja piesmakušās istabās, acu plakstiņiem spīdot, mīklas baltajām rokām savažotām ar rožukroni. Tūskainie pirkstu kauliņi bija bez rievām, nagi satumsuši, rokas saliktas klausīgā leņķī Jūrzāļu brūnais līķauts, ar atlasu tapsētie šūpuļi: aiz cieņas nometos ceļos, apbrīnodams to visu, kamēr vasks kusa un slīdēdams vēnoja sveces, liesmas snaicījās pret sievietēm, kas snaicījās aiz manis. Un vienmēr kaktā zārka vāks, tā naglu galviņas rotātas maziem spīdīgiem krustiem. Dārgās ziepjakmens maskas - noskūpsti to iglu saltās pieres un ar to jāpietiek, jo tad jau dzen naglas un kārtējo bēru melnais leduskalns sakustas ceļam. II Tagad, kad pienāk ziņas par slepkavībām kā kaimiņu būšanu, mēs ilgojamies pēc ceremonijas, pēc ierastiem ritmiem [..] / Šeimuss Hīnijs Current Music: Les sans-papiers |
| Monday, August 17th, 2026 | ||
| adinkra | 8:33a | Meklēju vāciņu kindlei. Sāku ar latviešu veikaliem, jo gribas ātri, tad pārgāju uz ķīniešu. Salīdzinājumam- precīzi tas pats vāciņš šeit- 42 eiro, tur-11 eiro ar visu jauno nodevu. Nu nez, kā gan šādos gadījumos rīkojas patērētājs.. |
| Sunday, August 16th, 2026 | ||
|
divdabis |
11:01p | 2019.gads joprojām lēnā garā eju cauri pagātnes foto, tvītiem utt., lai veidotu savus memuārus. tikko iesāku iet cauri 2019.gada novembrim, kas bija viens no man fundamentālākjaiem posmiem manā dzīvē. man bija 18, un es biju neglābjami iemīlējusies vienā no tuvākajiem saviem draugiem, ar ko man bija pirmais skūpsts Kronvalda parkā, kamēr skanēja Tame Impala - Currents albums. man sāka veidoties gaume, piemēram, ļoti spēcīgi ietekmēja Berlīnes mūra 30. gadu krišanas gadadienas izstāde, kurā uzzināju par NSRD eksistenci. tas bija maģisks, bet arī sarežģīts laiks. jo dziļāk grimu mīlas straumē, jo realitāte sapratu, cik maz es sapratu. tajā pašā laikā gandrīz 7 gadus vēlāk es joprojām sapņoju par romantiku, kas ir kā saldenās 2000. gadu mīlas komēdijās. bet kas mīl, tas eksistē. un tas ir pats galvenais Current Mood:  nostalgicCurrent Music: Tricky - Strugglin |
|
black_data |
7:18a | Iespējams tā ir manu algoritmu specifika, bet internetos un jo īpaši Facebook ir vājprātīgs daudzums pašpalīdzības guru. Es nevaru katru idividuāli apvainot šarlatānismā, jo tālāk es minēšu vienu "bet", taču esmu diezgan drošs, ka ir tikai uz pirkstiem saskaitāmi izņēmumi. Tur ir ādleristi, stoiķi, kaut kādu abstraktu tradicionālo vērtību pravieši, neapšaubāmi arī austrumu gudrie, kaut kādas abstraktas filozofijas sludinātāji, kas kaut kādā jocīgā veidā atgriežas pie kādas no reliģijām un dieva, visbeidzot kaut kāds pilnīgs kosmoss, kur vispār nav skaidrs, kāds tam sakars ar dzīvi šeit un tagad. Ja man ir jāmin vissarkanākais no karogiem, tad tas ir fakts, ka cilvēks runā krievu valodā. Es īsti nezinu, vai tas izskaidro Krievijā notiekošo šīzu, vai šie pseidointelektuāļi ir šīs šīzas rezultāts, bet reizēm šķiet, ka Krievijas virzienā nevajag sūtīt raķetes, bet drīzāk psihoterapeitus, kas vismaz to sabiedrību varētu nolaist tepat lejā uz zemes. Es baidos, ka diemžēl liela daļa mūsu vietējās ezotērikas pavelkas uz to vājprātu ekskluzīvi valodas barjeras dēļ. Es labprāt gribētu, lai viņi labāk aizraujas ar čakrām un tēju. Man šķiet, ka lielākā daļa sazvērestību teoriju mums ieplūst tieši no austrumiem, arī tās, kuras krietni sen ir dzimušas kaut kur rietumos, un tieši tām ir vissliktākās sekas un iespēja nokļūt ziņu virsrakstos. Nākamais sarkanais karogs, protams, ir fakts, ka nevar saprast, par ko tieši pravietis runā, bet izklausās ļoti gudri. Man diemžēl šinī kategorijā būs jāieskaita šis tas arī no LU Open Minded. Bieži vien es esmu piesardzīgi skeptisks, jo man var nebūt vajadzīgo zināšanu, un es nesaprotu visus vārdus, bet tur netrūkst straight up bulšita. Es saprotu, ka konvencionālās zināšanas vajag drupināt, bet man ir sajūta, ka ne visi filtri tur nostrādā, un LU vārds šajos gadījumos tur var kaitēt, un piešķirt nevajadzīgu leģimitātes sajūtu. Un trešais sarkanais karogs ir visādas afirmācijas. Ne oblogāti "sučka ārā, nauda mājās" līmenī, vai kādas tur bija tās populārās frāzes, bet tur visādi mēģinājumi atrast labāko deju soli apkārt problēmai, lai tikai pati problēma nebūtu jārisina. Šis maigākajās formās man šķiet relatīvi nekaitīgs, jo reizēm cilvēkam vajag īslaicīgu plāksteri, lai tiktu cauri kādam dzīves posmam, nevis uzreiz nākt ar kuvaldu, lai izdauzītu visus dzīves filozofijas pamatus. Bet... es esmu uzķēris vienu dzīves gudrību sludinātāju, kuru es pagaidām neesmu pieķēris bulšitā. Ja kādam izdodas, let me know. Ir tāds Brian Yang (Awakening With Brian), un ieraugot kādu viņa šortu/rīlu, es palieku ar sajūtu - yep. Galvenokārt par attiecībām un bērnības traumām, jo man nav tiešas pieredzes ar depresiju, bet man ir sajūta, ka viņš nelien akurāt psihiatrijas lauciņā, bet par depresiju runā kā par apstākļu radītu stāvokli. Un viņš ir piemērs situācijai, kur zināt un zināt nav viens un tas pats. Viņš nelieto valodu, kur tev jāsāk gūglēt vārdu vai koceptu nozīme. Un parasti jau mēs saskaramies ar situācijām, kurās pareizo atbildi mēs esam dzirdējuši simtiem reižu. Parasti mums iztrūkst tas viens "eureka" moments - huh, tas tiešām ir tik vienkārši, kā visi runā. Un es varu derēt, ka arī visi Brajena padomi pirms dažiem gadiem man izklausītos pēc šarlatānisma, bet tā kā ar dažādām metodēm es tam esmu ticis cauri, es retrospektīvi varu teikt - yep, makes total sense. Bet tas tā, garāmgājēja noverotāja līmenī. Neesmu padziļināti iepazinies ar viņa dzīves gudrībām, tāpēc varbūt kaut kādu bulšitu esmu palaidis garām. |
| Friday, August 14th, 2026 | ||
|
aborigens |
9:44a | "Kad pietrūkst, ko teikt, lūko pavadīt Dienu, braukājot apkārt pa pussalu. Kā virs skrejceļa debess tik augsta, Zeme bez zīmēm, nekur tev nenonākt" / Šeimuss Hīnijs |
| Thursday, August 13th, 2026 | ||
|
extranjero |
9:33a | Viens no substack ierakstiem, kas nedaudz pamato domu, ka rādītāji par to, ka rādītāji nesniedz patiesu ainu nevienlīdzībā. Šoreiz šis ir par jauniešiem, bet problēmas ir līdzīgas – nespēja iegādāties savu mājokli par spīti tam, ka daudzas lietas – ekrāni, izklaides un transports – ir lētākas. Taču tās nav lietas, kas ir būtiskas ģimenes dzīvei. Varbūt nodoklis bagātībai un lielās nevienlīdzības mazināšana un iespēja jauniešiem ar savu darbu nopirkt savu mājokli un sākt ģimenes dzīvi, spētu ievērojami uzlabot demogrāfiju. Ja tas pierādīti strādātu, vai rietumu politiķi aktīvi ieviestu šādus nodokļus bagātībai? Kā domājat jūs? |
| Tuesday, August 11th, 2026 | ||
|
black_data |
11:48p | KINO: The Invite Mazliet sajutos kā Hawk, tikai man nav fancy playa name. Vispār man bija skepse par šo filmu, drošvien premises dēļ. Bet tad es redzēju dažas atsauksmes, arī manu letterboxed draugu vērtējumi nebija slikti, visbeidzot A24 logo man filmu pārdeva. Jāsaka, ka nenožēloju. Diezgan daudz cringe epizožu, diezgan daudz smieklīgu epizožu, arī tādu, kur pārējā zāle nesmējās, un arī tāds kā spogulis pavērsts pretī dažādos manas dzīves posmos. Nekā groundbreaking, bet emociju uzķēra gan kamera, gan aktieri. Es domāju, ka neveiklību un nervozitāti nav nemaz tik viegli notēlot, nepadarot to par karikatūru. Vēl filmas beigās atskanēja viena frāze, ko es biju dzirdējis iepriekš. Kad filmas titros parādījās Esther Perel vārds, man tapa skaidrs, kāpēc. Un vēl, lai gan es praktiski neko neatceros no Olivia Wilde iepriekšējās filmas, kas nav laba zīme, tomēr palicis atmiņā, ka es beigi neheitoju arī Don’t Worry Darling. Šis mēģinājums fokusēties uz šaurāku problēmu radošajam autputam noteikti ir nācis par labu. |
| Monday, August 10th, 2026 | ||
|
black_data |
5:33p | Šo ir mazliet grūtu noformulēt, bet kaut kā dzīve šobrīd šķiet mazliet garlaicīga. Ir tie daži pasākumi gadā, un viss pārējais laiks faktiski tiek aizpildīts ar sportu, jo tā ir vieglāk. Tās dažas dienas Londonā bija diezgan piepildītas, jo bija gan limitēts laiks, lai satiktu cilvēkus, gan visādas izstādes pieejamas. Nebūtu sarunāti plāni, es drošvien Vesa Andersona izstādē būtu pavadījis vēl kādas divas stundas. Gan jau dzīvojot tur uz vietas būtu tās pašas problēmas, kas šeit, lai gan nenoliegt, tā ir pavisam cita līmeņa pilsēta. Un cilvēki apkārt ir vai nu par jaunu, vai par vecu, vai pārāk single, vai pārāk couple, vai, vai vai... Es nez. Piezīme par manu intravertumu šķiet kā tāds joks, bet nu tā reāli es galvenokārt uz kaut kādām filmām un koncertiem eju viens. Visi tie mēģinājumi kaut ko saskaņot biežāk beidzas ar to, ka es vienkārši palaižu kaut ko garām, un tad jau labāk uzreiz rēķināties tikai ar sevi. |
|
black_data |
4:56p | |
|
izdziivotaaja |
11:33a | Back to square one.. Koncentrēšanās uz darbu - apaļa nulle. Neko nevaru uzsākt jau n-tās dienas. Mošanās pusotras stundas garumā ar 20 modinātājiem + kaķiem lēkājot pa mani un ņaudot. "Brokastis" labākajā gadījumā 8ņos vakarā. Ēst ta gribās, bet neko iekšā nevar dabūt... Vakar T. onkulis izpalīdzēja ar skorpionu atvešanu un biju izcepusi smalkmaizītes priekš viņa ar domu, ka būs arī man kkas, ko spēšu ieēst. Skatos uz viņām un vēmiens nāk no domas vien par ēšanu. ...pieņemu, ka trigerojās pēc intervijām. Cerēju uz pretējo efektu, jo esmu apstiprināta terapijai un būtu vajadzējis būt iedvesmai un kam tur. No otras puses - pierādījums, cik ļoti man vajag to palīdzību..."yeeeey!" Parīt fiziskās veselības check-up. Asinsspiediens + "pāris" jautājumi, kas aizņems stundu. Vismaz būs universitātē/viņu programmas ietvaros, nevis pie ģim.ārsta, kas visu laiku man ieteica vnk dzert vairāk ūdeni un meditēt, kad minēju savas problēmas... |