Šis vairāk izklausās kā konspirācijas teorija. Nē, nu skaidrs, ka Big Oil bija savas intereses, bet autoražotāji jau tomēr ir atšķirīga industrija. Ja ne GM, tad Toyota u.c. varētu darboties pēc savām interesēm.

Visvienkāršākais skaidrojums ir, ka tomēr elektroauto nebija finansiāli izdevīgi, bet nafta bija lēta un pieejama. Vides aizsardzības jautājumi agrāk arī bija mazāk svarīgi (un iekšdedzes auto, lai gan būtiska, tomēr nav liela daļa no visiem CO2 izmešiem).

Ar GM tā sāls, ka nerentabilitāte jau nebija tiešā izpratnē – nu viņi varēja pārdot šo e-auto entuziastiem par pašizmaksu, lai cik tas dārgi nebūtu (>$100 000). E-auto ir vienkārši cool, jo ir klusi un ērti braukšanā. Taču biznesa aprēķiniem vienmēr apakšā ir sarežģītas shēmas (šoreiz tas bija rezerves daļu papildbizness), kas traucē attīstīties labām idejām. Tāpēc valdības tās dažādi stimulē ar burkānu vai pātagu (subsīdijas vai pienākumi). Bet valdības stimuli ir neprecīzi, ne vienmēr trāpa mērķī un ir viegli manipulējami.