wildflower ([info]fermenta) rakstīja [info]unsend kopienā,
@ 2006-12-15 19:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kā tev nav kauna! Tu liec man noticēt, ka viss varbūt būs, un tad, un tad tev parādās atkal jauna. Un es sēžu kā muļķe un klausos skumjas dziesmas, ar vārdiem, ka negribu tevī iemīlēties, bet tas jau ir noticis, bet tu, tu pat nevari atrakstīt.
Un vēl aizvakardienas teātris par to, kas ir cilvēks, kas veidojis manas bildes, cik tuvs un jautājumi, vai viņš nav mans puisis. Zini, kad tu mani tā tincināji, man patiešām likās, ka tu esi greizsirdīgs to mirkli. Un tagad tu skaipā raksti pie paziņojuma, ka vēlies samīļot kādu Agneti... un droši vien visu dienu runā ar viņu, jo laika atrakstīt man tev nav...
un zini, tev izdodas būt manās domās visu laiku. un tagad manas lūpas deg no greifrūtas, kas ticis vienkārši norīts bez garšas, jo man nav nekā cita, kas liktu par tevi nedomāt un acis grib raudāt un es salstu no iekšienes...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]miss_sixty
2006-12-15 20:44 (saite)
O jā! es arī esmu mēģinājusi nerunāt, atbildēt asi.. bet nekā.. atmaigstu un viss.. kā muļķīte.
kopā esot Viņš pret mani ir TIK mīļš, bet kad runājamies kaut kur i-netā vai tā, tad tas viss šķiet kaut kur pazudis.. bet tas, kā Viņš izturās kopā esot.. visi tie teksti, rīcībā... tas viss tik ļoti izskatās pēc akut kā vairāk! bet tad atkal izlasu kādu aukstu vēstuli un atmetu šīs domas.. vispār.. nesparotu, ko domāt.. es arī nesaprotu, ko nozīmēju Viņam. bet pārāk bieži šķite, ka NEKO..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-15 20:54 (saite)
ah, kādēļ gan nav iespējams vienkārši paprasīt un saņemt godīgi atbildi...
Un es baidos jautāt... baidos uzbāzties ar savām sajūtām... tā vietā mocu sevi un klausos skumjas dziesmas un salstu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-15 21:01 (saite)
esmu prasījusi šo to par tēmu, atklājusi savas sajūtas.. jo nezinu vai tās jau var saukt par jūtām.. ko es saņēmu atbildē? kaut ko tik neskaidru, ka to pat nevar nosaukt par atbildi.. gudrāka nepaliku.
oo jā.. vecās mīlasdziesmas.. padara vakarus vēl "jautrākus".. tās klausoties patiešām sajūtos viena:/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-15 21:14 (saite)
mums bija viens pasākums, kur mums nācās gulēt blakus un ar vienu segu... un no rīta viņš mani apskāva un piespiedās...
un kad pēc tam prasīju, kas starp mums ir, viņš pateica, ka nezinot, kā atbildi vēl nosauca datumu, kad abi pirmo reizi flirtējām viens ar otru (paši to nemanot) un mūs noturēja par pāri... bet rakstot viņš mani sauc par draugu, tikai tam pievieno smaidu ar piemiegto aci...
un es nezinu, ko darīt, jo, ja tur nekā nav, es negribu piedāvāt savas jūtas, reiz es to jau viņam darīju...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-15 21:44 (saite)
jā. tas, ka "nezin", kas notiek.. tādu atbildi arī esmu saņēmusi.. eh.
man atkal cita situācija.. sākas tas pilnīgi nenopietni.. mirkļa vēlmju iespaidā.. tagad, tagad vairs nezinu.. šķiet, ka enkas vairs nav tik nenopietni..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-15 21:52 (saite)
bet tā visa ir tikai bēgšana no patiesības...
un tas viss ir pārāk sarežģīti... mēs līdz tam bijām labākie draugi un tā robeža ir tik trausala šobrīd... bet liekas, neviens no mums to nav gatavs pārkāpt, lai gan liekas, ka reizēm abi to grib, tikai ir bailes par to, kā tas beigsies...
jūtas sabojā visu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-15 22:54 (saite)
ir gan bēgšana.. reizēm es apbrīnoju, cik ļoti cilvēki biadās atklāt savas jūtas.. un es pati arī, tikai tagad cenšos būt patiesa..
kā teicis Remarks - mīlestību nevajag aptraipīt ar draudzību.. tad varbūt draudzība, nevis jūtas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-15 23:19 (saite)
es piekrītu Remarkam... bet ko tad, ja draudzība bija vispirms? Tas nozīmē, ka mīlestībai tādā gadījumā nav jēgas? ka tās nebūs?...
un visu radam tikai mēs paši...
jā, bez draudzības mīlestībā nebūtu ne par ko jāatskaitas...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-15 23:33 (saite)
man šķiet, ka draudzībā satrp vīrieti un sievieti vienmēr pienāk brīdis, kad tā vairs nav tikai draudzība.. vismaz no viena puses..
un tā vienmēr..
reizēm škiet - kāpēc cilvēki vienkārši nevar būt kopā, ja viņiem ir labi? ja viņi saprotas, kopā labi pvada laiku, dara otru laimīgu.. mēs vienmēr visu sarežģījam, meklējam problēmas..
reizēm es nesaprotu pasauli. un pati sevi.
šovakar domāju, kaut nebūtu ar Viņu runājusies..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-16 12:50 (saite)
Jā, agrāk vai vēlāk tas pienāk... taču, ja par to nesacītu otram, būtu daudz vieglāk... vismaz man tā bija, kad mocījos, kad viņš pirmo reizi ielauzās manā sirdī, es tiku tam pāri, viņam nezinot. Bet viņam, kad viņa jūtas bija savādākas, vajadzēja to atklāt uzreiz... un pēc tam izmainījās arī manējās... bet tad jau viņš vairāk nezināja, kas notiek un ko domā...
Jā, bet tā ir, patiešām, ja viens otru saprot, tad kādēļ, kādēļ ir jāceļ kāda muļķīga atstatuma barjera...
Es iepazinos ar vienu no meitenēm, kas viņam patīk... viņa nezināja, kas es esmu, bet vienā mirklī viņa esot gribējusi man teikt, ka man ar viņu būtu jāiepazīstas, mēs lieliski saderētu kopā... un es to zinu arī pati... tikai, kādēļ mēs neesam?....
es vakar būtu atdevusi nez ko, lai parunātu ar viņu...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-16 22:57 (saite)
kāpēc cilvēki nevar vienkārši būt kopā, ja ir labi?
nezinu atbildi.. nezinu neko...
es šodien atdotu nezin, ko, lia parunātu ar Viņu.. un eigās vakarnakts sarunas izvērtās tik labas, ka vairs nenožēloju..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-16 23:18 (saite)
man prieks par tevi...
Mēs šodien abi visu dienu bijām onlainā, bet baidījos aizrakstīt... gāju prom un nācu atkal, un arī viņš, liekas, pazuda, kad manis nebija... gribas būt tik tuvu... nezinu, ir tā sliktā vēlme nakts vidū aizrakstīt īsziņu un pateikt, cik man iet slikti... bet vai to vajag? ja viņam ir labi, parādīt, cik es esmu vāja?... pat nesakot, ka vēlos viņu, vienkārši gribas, ar viņu parunāt...
vai izlikties, ka sajaucu adresātus...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-17 00:29 (saite)
man arī riezēm naktīs, vājuma brīžos ir tā vēlme aizsūtīt sms un pateikt visu, kas uz sirds.. bet tad es sevi atturu/
un tas par to itkā adresātu sajaukšanu.. par to vēl šodien iedomājos..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-12-17 15:16 (saite)
Laikam visiem tas ir tik sasodīti līdzīgi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]miss_sixty
2006-12-17 21:09 (saite)
sasodīti skumīgi... eh.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?