Jā, agrāk vai vēlāk tas pienāk... taču, ja par to nesacītu otram, būtu daudz vieglāk... vismaz man tā bija, kad mocījos, kad viņš pirmo reizi ielauzās manā sirdī, es tiku tam pāri, viņam nezinot. Bet viņam, kad viņa jūtas bija savādākas, vajadzēja to atklāt uzreiz... un pēc tam izmainījās arī manējās... bet tad jau viņš vairāk nezināja, kas notiek un ko domā...
Jā, bet tā ir, patiešām, ja viens otru saprot, tad kādēļ, kādēļ ir jāceļ kāda muļķīga atstatuma barjera...
Es iepazinos ar vienu no meitenēm, kas viņam patīk... viņa nezināja, kas es esmu, bet vienā mirklī viņa esot gribējusi man teikt, ka man ar viņu būtu jāiepazīstas, mēs lieliski saderētu kopā... un es to zinu arī pati... tikai, kādēļ mēs neesam?....
es vakar būtu atdevusi nez ko, lai parunātu ar viņu...