|
|
Wed, Apr. 6th, 2005, 11:17 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee: stingrās formas dzejā
Iesākumam - viens no "mūžīgajiem jautājumiem" - vai dzejā būs būt stingrai formai vai ne. Vai dzejā nepieciešamas atskaņas un pantmērs, vai arī visbrīvāk savas domas var izteikt baltajā pantā? (Vai varbūt ir tā, kā pēdējā laikā šķiet man - ka stingrā forma tieši palīdz atbrīvoties, jo, verlibrā rakstot, tev nav ne mazākās iespējas attaisnot kādu savādu tēlu ar "man bija nepieciešama atskaņa".) Vai pieiet dzejai kā amatniecībai ir noziegums pret radošo garu, vai arī, gluži otrādi, noziegums pret radošo garu ir rakstīt, "kā sanāk"? Un kādu dzeju ir vieglāk un patīkamāk lasīt - stingrās formās vai verlibrā? Man pašai, piemēram, pēdējā laikā patīk rakstīt stingrā formā, lai uzturētu sevi formā, atvainojiet par kalambūru. Un es dievinu labu dzeju stingrā formā, piemēram, Liānas Langas "iepūt taurītē, skorpion!". Vai - Klāvs Elsbergs. (No otras puses - Andra Manfelde, kas diez vai jelkad rakstīs stingrā formā, bet tajā pašā laikā man liekas viena no labākajām jaunajām dzejniecēm.) Wed, Apr. 6th, 2005, 11:23 pm
barvins
abi labi Wed, Apr. 6th, 2005, 11:28 pm
honeybee
kurā gadījumā? t.i., kādu dzeju tu labāk uztver stingrā formā un kādu baltajā pantā? teiksim, filosofiskā dzeja - vai tu labāk uztver Raini vai, teiksim, Daodedzin, kas, ja nemaldos, latviski bija iztulkots izskatā līdzīgs dzejolim, bet bez ritma un atskaņām? vai arī emocionālā/mīlas lirika - vai tur tevi vairāk aizķer tā, kas rakstīta stingrā formā (Bārda vai citi vecmeistari) vai baltajā pantā? t.i., ar domu - vai ir saturs, kam piemērotāka stingra forma, un saturs, kam piemērotāks verlibrs? Wed, Apr. 6th, 2005, 11:35 pm
barvins
Sasosdīts, kā lai es zinu - dzeju faktiski nelasu:) Varu vien pateikt, ka pantmērs un atskaņas tīri tīri labi palīdz atcerēties dzeju (padomājam par laikiem, kad rakstīšanas un lasīšanas prasme nebija bieži izplatīta parādība un tādēļ dziesminiekiem nācās visu atcerēties), bet tas nebūt nenozīmē, ka stingra forma uzlabo dzejas jēgu. Wed, Apr. 6th, 2005, 11:39 pm
honeybee
nu, parasti jau protests ir par to, ka stingrā forma mazina jēgu. reku, šis teikums bija nestingrā formā, stingrā formā tas būtu apmēram tā: ļaudis bieži protestē: tam, kas visu formā tērpj, smalki vārdus jāsavērpj, tā var jēgu pazaudēt! plusi/mīnusi normālam teikumam un tam pašam tekstam stingrā formā? Wed, Apr. 6th, 2005, 11:47 pm
barvins
Neapgalvošu, ka stingrā forma tā uzreiz mazina jēgu, taču varu tikai piekrist apgalvojumam, ka jēdzīgu stingras formas dzejoli sarakstīt ir daudz Grūtāk, nekā vienkāršu tekstu. Hmm. Starp citu, dalījums rindās kaut kā psiholoģiski sarauj sakāmā viengabalainību, pārvēršot to atsevišķos, vājāk saistītos apgalvojumos. Wed, Apr. 6th, 2005, 11:53 pm
honeybee
a tā vispār ir tāda tipiska dzejas vaina. teiksim, prozu lasot, atmiņā viss saglabājas daudz ilgāk (Prusts ir izņēmums - un citi sarežģīto teikumu autori). dzejā kāds tēls, tā ietekme saglabājas kādas 3-4 rindiņas, ne vairāk. prozā, piemēram, nevar aprakstīt vienu dienu un sākumā rakstīt, ka ir pavasaris, bet beigās - ka rudens, lasītājs tevi uzreiz pieķers. bet garā dzejolī šādas "loģikas kļūdas" tiek palaistas garām, lasītājs jūt, ka kaut kas nav kārtībā, bet nespēj formulēt, kas. Wed, Apr. 6th, 2005, 11:58 pm
barvins
Šķiet, ka daži to pamanās izmantot kā efektu, nevis kā defektu. (man jau bija tāda sajūta, ka ar dzeju tiek skalotas smadzenes ;)) Thu, Apr. 7th, 2005, 12:00 am
honeybee
tas, ka smadzenes tiek skalotas, ir pavisam droši, reku man vēl joprojām galvā skan "tiem, kas visu formā tērpj, smalki vārdi jāsavērpj". viena no pirmajām dzejas formām bija šamaņu teksti, un neba nu mūsdienu autori to nezina. paklausies vien Uldi Bērziņu vai Pēteru Brūveri. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:07 am
barvins
Hmm. Ritmiska kaut kā atkārtošana (piemēram dzejas) var novest cilvēkus transā. Vismaz tā runā, pats neesmu mēģinājis. Uff, tad vēl pastāv kāda iespēja, ka manas smadzenes nav izskalotas, jo par šiem fruktiem pirmo reizi dzirdu;) Thu, Apr. 7th, 2005, 12:02 am
jozefs_k
hmm, pirmkārt man patīk piezīme, ka dzeja ir apgalvojumi, kuri saistās veiksmīgāk vai neveiksmīgāk. Varbūt ir vērts padomāt par kaut ko līdzīgu poētiskajiem siloģismiem. Bet ja nopietni, es kā dzejas gandrīz nerakstītājs un nelasītājs neesmu gatavs nostāties vienā vai otrā pusē. Kaut kad nesen lasīju vairākiem autoriem tādus kā stāstošos dzejoļus, izteikti saturiskus, lasījās raiti un no stingrās formas ne miņas. Pašam patiktu rakstīt stingrā formā, bet nu tas man nav dabas dots. Parasti mēģinu atsevišķās vietās izmantot ritmu un atskaņas, lai izveidotos loģiski uzsvari un nepieciešamās pauzes un nebūtu jāmocās ar agresīvu pieturzīmju lietojumu vai kādu ipašu notāciju izmantošanu. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:08 am
honeybee
starpcit, es arī tikai kādu gadu strādāju ar stingrajām formām, līdz tam biju pilnīgi pārliecināta, ka vienkārši NESPĒJU rakstīt ar ritmu un atskaņām, bet kaut kādā brīdī Rokpeļņa meistardarbnīcā tas vienkārši atvērās (vai, pareizāk, lepnums neļāva nemēģināt :D) - tā ka nekas nav zaudēts. faktiski atskaņas lietot var iemācīties, par ritmu nezinu, tur tomēr jābūt izjūtai. bet, ja tu šos "stāstošos dzejoļus" tomēr sauc par dzejoļiem, tad jau kaut kāda forma tur bija. iekšējais, nojaušamais, bet ne stingri ieturētais ritms droši vien. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:16 am
jozefs_k
man nevajag rakstīt dzeju. Tu man to esi teikusi nez cik reižu, un daudzi citi. Un es jūtu, ka tie dzejoļi, kas arī parādās, tie nāk ar lielām mokām (ne radošām un tādām, kas sniedz gandarījumu, bet tādām, ko var saukt par vienkāršu čakarēšanos), pats lasu un domāju nu nav nu nav. Es labāk pie prozas turēšos. Būšu piezemētāks. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:17 am
honeybee
a tu neatceries tik ilgi, ko tev saka. pēdējais dzejolis, ko es lasīju, tiešām bija labāks kā visi iepriekšējie, iepriekšpēdējo vēl neesmu izlasījusi. katrā ziņā tu vari droši paplašināt savu lauciņu :) Thu, Apr. 7th, 2005, 12:21 am
jozefs_k
Sasodīts, es pie tā rakstīšanas pavadīju 4 stundas. Tur kaut aiz žēluma viņš jāatzīst par lasāmu. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:24 am
honeybee
:) tev ir apskaužama pacietība Thu, Apr. 7th, 2005, 12:29 am
jozefs_k
man ir totāls bezmiegs un nespēja pieķerties diplomdarbam. Tāpēc es atrodu visādus iemeslus un veidus kā vēl mazliet atlikt..atlikt.. Thu, Apr. 7th, 2005, 10:48 am
kreiza
Man kādreiz labāk patika rakstīt baltajā pantā, jo tajā arī ir kaut kāds iekšējs ritms, atskaņas, kas mazāk pamanāmas, toties harmoniskākas... Varbūt varētu salīdzināt stingrās formas ar dziesmu, kur atkārtojas melodija vairāku pantiņu garumā, bet balto pantu ar simfoniju...:) Thu, Apr. 7th, 2005, 02:11 pm
jozefs_k
Nu grūti tev piekrist. Simfonija, ja runa ir par kaut cik tradicionālo simfoniju (nerunājot par 20.gs vidu, kad nav vispār iespējams runāt par kaut ko) pieturas pie sonātes formas. Vismaz pirmā/ceturtā daļa noteikti. Tad tur būs trīs tēmas - galvenā partija un blakus partija un saistījuma partija, kas veido pāreju no vienas tēmas uz otru, kuras tiek eksponētas, izstrādātas un pēc tam seko reprīze. Tā kā simfonija tīri teorētiski ir dziesma ar vairākām melodijām, un tur stipri bieži notiek atkārtošanās. Thu, Apr. 7th, 2005, 06:54 pm
kreiza
Nolaižu actiņas un nokaunos:)))) Nekad vairs kaut ko nesalīdzināšu ar kaut ko, ko galīgi nepārzinu:))))) |