Man kādreiz labāk patika rakstīt baltajā pantā, jo tajā arī ir kaut kāds iekšējs ritms, atskaņas, kas mazāk pamanāmas, toties harmoniskākas... Varbūt varētu salīdzināt stingrās formas ar dziesmu, kur atkārtojas melodija vairāku pantiņu garumā, bet balto pantu ar simfoniju...:)