a tā vispār ir tāda tipiska dzejas vaina. teiksim, prozu lasot, atmiņā viss saglabājas daudz ilgāk (Prusts ir izņēmums - un citi sarežģīto teikumu autori). dzejā kāds tēls, tā ietekme saglabājas kādas 3-4 rindiņas, ne vairāk. prozā, piemēram, nevar aprakstīt vienu dienu un sākumā rakstīt, ka ir pavasaris, bet beigās - ka rudens, lasītājs tevi uzreiz pieķers. bet garā dzejolī šādas "loģikas kļūdas" tiek palaistas garām, lasītājs jūt, ka kaut kas nav kārtībā, bet nespēj formulēt, kas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}