kurā gadījumā? t.i., kādu dzeju tu labāk uztver stingrā formā un kādu baltajā pantā?
teiksim, filosofiskā dzeja - vai tu labāk uztver Raini vai, teiksim, Daodedzin, kas, ja nemaldos, latviski bija iztulkots izskatā līdzīgs dzejolim, bet bez ritma un atskaņām?
vai arī emocionālā/mīlas lirika - vai tur tevi vairāk aizķer tā, kas rakstīta stingrā formā (Bārda vai citi vecmeistari) vai baltajā pantā?
t.i., ar domu - vai ir saturs, kam piemērotāka stingra forma, un saturs, kam piemērotāks verlibrs?