|
Wed, Apr. 6th, 2005, 11:17 pm honeybee: stingrās formas dzejā
Iesākumam - viens no "mūžīgajiem jautājumiem" - vai dzejā būs būt stingrai formai vai ne. Vai dzejā nepieciešamas atskaņas un pantmērs, vai arī visbrīvāk savas domas var izteikt baltajā pantā? (Vai varbūt ir tā, kā pēdējā laikā šķiet man - ka stingrā forma tieši palīdz atbrīvoties, jo, verlibrā rakstot, tev nav ne mazākās iespējas attaisnot kādu savādu tēlu ar "man bija nepieciešama atskaņa".) Vai pieiet dzejai kā amatniecībai ir noziegums pret radošo garu, vai arī, gluži otrādi, noziegums pret radošo garu ir rakstīt, "kā sanāk"? Un kādu dzeju ir vieglāk un patīkamāk lasīt - stingrās formās vai verlibrā? Man pašai, piemēram, pēdējā laikā patīk rakstīt stingrā formā, lai uzturētu sevi formā, atvainojiet par kalambūru. Un es dievinu labu dzeju stingrā formā, piemēram, Liānas Langas "iepūt taurītē, skorpion!". Vai - Klāvs Elsbergs. (No otras puses - Andra Manfelde, kas diez vai jelkad rakstīs stingrā formā, bet tajā pašā laikā man liekas viena no labākajām jaunajām dzejniecēm.) Wed, Apr. 6th, 2005, 11:53 pm honeybee
a tā vispār ir tāda tipiska dzejas vaina. teiksim, prozu lasot, atmiņā viss saglabājas daudz ilgāk (Prusts ir izņēmums - un citi sarežģīto teikumu autori). dzejā kāds tēls, tā ietekme saglabājas kādas 3-4 rindiņas, ne vairāk. prozā, piemēram, nevar aprakstīt vienu dienu un sākumā rakstīt, ka ir pavasaris, bet beigās - ka rudens, lasītājs tevi uzreiz pieķers. bet garā dzejolī šādas "loģikas kļūdas" tiek palaistas garām, lasītājs jūt, ka kaut kas nav kārtībā, bet nespēj formulēt, kas. Wed, Apr. 6th, 2005, 11:58 pm barvins
Šķiet, ka daži to pamanās izmantot kā efektu, nevis kā defektu. (man jau bija tāda sajūta, ka ar dzeju tiek skalotas smadzenes ;)) Thu, Apr. 7th, 2005, 12:00 am honeybee
tas, ka smadzenes tiek skalotas, ir pavisam droši, reku man vēl joprojām galvā skan "tiem, kas visu formā tērpj, smalki vārdi jāsavērpj". viena no pirmajām dzejas formām bija šamaņu teksti, un neba nu mūsdienu autori to nezina. paklausies vien Uldi Bērziņu vai Pēteru Brūveri. Thu, Apr. 7th, 2005, 12:07 am barvins
Hmm. Ritmiska kaut kā atkārtošana (piemēram dzejas) var novest cilvēkus transā. Vismaz tā runā, pats neesmu mēģinājis. Uff, tad vēl pastāv kāda iespēja, ka manas smadzenes nav izskalotas, jo par šiem fruktiem pirmo reizi dzirdu;) |