starpcit, es arī tikai kādu gadu strādāju ar stingrajām formām, līdz tam biju pilnīgi pārliecināta, ka vienkārši NESPĒJU rakstīt ar ritmu un atskaņām, bet kaut kādā brīdī Rokpeļņa meistardarbnīcā tas vienkārši atvērās (vai, pareizāk, lepnums neļāva nemēģināt :D) - tā ka nekas nav zaudēts. faktiski atskaņas lietot var iemācīties, par ritmu nezinu, tur tomēr jābūt izjūtai.
bet, ja tu šos "stāstošos dzejoļus" tomēr sauc par dzejoļiem, tad jau kaut kāda forma tur bija. iekšējais, nojaušamais, bet ne stingri ieturētais ritms droši vien.