sapņojam

shrinaut:

situācija sapņa un nomoda starptelpā, kad gribas sevi piecelt, bet nav spēka, rokas kā magnēts pie gultas. nevis kāds spiestu zemē, drīzāk turētu rokas virs muguras, lai nevarētu piecelties augstāk par noteikto līmeni. vēl čuksti, lai es guļot, guļot un biedējoši spēcīgi, ātri sirdspuksti, kas vēsta vienu - būs eksplozija. pretojos līdz izdevās pamosties līdz galam un viss nomierinājās.

tā notiek reti, bet fragmentāri atceros daudzus šīs nakts sižetus un tēlus. atceros kā pierakstīju uz lapiņas kādu teicienu, kas man šķita nozīmīgs un gribējās, lai tas būtu arī šeit, tomēr esmu paspējis aizmirst. dzidrāka apjausma par atrašanos sapnī notika citā sižetā un sākās ar sava veida pacelāja atrakciju bastejkalnā, kas izvērtās par levitāciju caur kokiem un tad arvien augstāk. bija nomākusies diena, bet jo augstāk cēlos, jo izteiktāk sāka spīdēt laternas un mašīnu sarkanās bremžu ugunis. skaņu ņirbulis kļuva klusāks, klusāks līdz varēju dzirdēt savu elpu. šajā brīdī radās apjausma, ka esmu sapnī. apaļais mēness tinās plānā dūmakā, nedaudz mistiska noskaņa un ar katru izelpu attālinājos no pilsētas robustā reljefa. sāku apzināti izmantot procesu, lai uzzinātu, cik tālu iespējams tikt, tomēr pēc dažām izelpām uz vietas bija skaidrs, ka sekos kritiens. tas bija diezgan lēns bez bailēm, jo sapnis. slīdēju lejup starp mājām un uz tām krītošais pēcpusdienas saules ēnu gradients zīmīgi kļuva arvien tumšāks, bet debesīs joprojām vēls vakars. tas bija savdabīgāk par visu pārējo. atsitiena vietā nejūtīgs slīdējuma turpinājums virs asfaltētās virsmas līdz pamodos.

domāju par ēnām, kas tik ļoti izcēlās. sajūta it kā nokļūtu atpakaļ mutē, kas ir tikai atvērta. sevi sažļembā tie, kuri izvēlas to darīt.

cannibalsmith:

Sapņoju par gaidāmo pilsētas aizstāvēšanas kauju Traxa DnD spēlē. Sapnis sākās ar fakta konstatāciju, ka mēs esam sliktāk sagatavojušies nekā vajadzētu un, un vēl bez manis ir tikai darkans. Vēl viena pamatīga atšķirība ir tā, ka viss notiek augstu kalnos dziļas ziemas apstākļos. Nemitīgi snieg. Sākas kauja, un es cītīgi komandēju pilsētas aizstāvjus. Pats Traxs ir viens no komandieriem, un es viņam rādu savu kaujas plānu uz kartes. Darkans tikmēr personīgi kaujas laukā ugunsbumbas mētā.

Pēc vairāku stundu kaujas (kuras laikā neviena no pusēm negūst pārsvaru), es gribu ieturēt pusdienas, un konstatēju, ka mani zobi ir ļoti netīri. Aizeju uz tualeti iztīrīt tos ar Colgate Total. Uzlieku uz birstes pavisam mazliet zobu pastas un sāku tīrīt. Tīrot konstatēju, ka emalja nāk nost, un zobi un smaganas paliek jēli. Te nu man sāk jukt realitāte ar šo un iepriekšējajiem sapņiem. Jā, es šajā sapnī atceros, ka man jau reiz zobi izkrita. Domāju:
"Ak nē, tikai ne atkal! Bāc, vajadzēja tomēr aiziet pie zobārsta nevis to memory karti pirkt. Tagad būs jāprasa nauda senčiem."
Te pēkšņi nez no kurienes ierodas mamma ar pilniem RIMI iepirkuma maisiem, un es pamostos.