Cilvēki atšķiras un dažiem sakrīt, dažiem - ne. Spriežu, ka jāuzņemas atbildība pašam par savu atšķirību, jāsaprot, ka ne tu visam deri, ne tev - viss, un jānorobežojas tikai funkcionāli, tik un tā mēģinot saprast tos citādākos, līdz viņi arī ir cilvēki - pat ja nebiedrojies ar viņiem. Stulbāk ir nospriest, ka tā ir kaut kāda principā cita suga un izturēties agresīvi - uzbrūkoši (ar aizliegumiem un vardarbību). Daba mūs jau šķeļ pietiekami, lai mēs paši nešķeltu sevi no lieka.