pajautaa

psihes traucējumi vadītājam

« previous entry | next entry »
Feb. 24., 2016 | 09:43 am
posted by: hmmm in pajautaa

Varbūt te ir kāds psihiatrijas/psiholoģijas speciālists, kas varētu īsi ieskicēt, kādi traucējumi varētu būt cilvēkam, kurš darba ikdienas vidē būdams vadītājs (nevis pats galvenais, bet viens no vadības komandas):

- pataloģiski nespēj pieņemt alternatīvus viedokļus un vienmēr ir pārliecināts par savu viedokli kā vienīgo un pareizo,
- vienmēr meklē kādu ārēju vainīgo (personu), nespējot atzīt savas kļūdas, pat tad kad tās ir ačimredzamas un uz tām norāda vairāki cilvēki,
- nespēj konstruktīvi izteikt argumentus un diskusijā ātri vien pāriet uz emocionāli aizskarošiem personīgiem apvainojumiem,
- pieprasa no citiem tūlītēju savu ideju realizāciju (kuras tiek ieskicētas ļoti aptuvenā formā), bet nespēj konstruktīvi salikt pa plauktiņiem konkrētus ieteikumus šīs idejas realizācijai, kad tiek prasīts konkrēts feedbacks?

Bipolārie traucējumi? Šizofrēnija? Pataloģiski bērnības kompleksi un zema pašapziņa?

UPDATE: atradu daļai no šīm izpausmēm apzīmējumu Jurista Vārdā - BOSSINGS. Tikai mani interesē, kas ir pamatā tam visam, kāpēc cilvēks uzvedās tā kā uzvedās.

Vadītāja terora (bossing) izpausme
Jāatzīst, ka spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē uzņēmumos (iestādēs) veidojas mobinga variants - bosings. Šāds vadītājs jūtas apdraudēts spēcīgu darbinieku kolektīvā. Vadītāja psiholoģiskā terora upuris parasti nav sliņķis, bet tieši otrādi - centīgs un radošs. Tā vadītājs jūtas apdraudēts. Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nejauks uzņēmuma iekšējais klimats. Upuri ir izvēlēti grēkāži un čakli darbinieki, lai iebiedētu citus.
Diemžēl spēcīga personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo ārēji bosings šķiet tiesiska nodarbošanās.
Tomēr upura nervu sistēmas bojājumi un tādējādi visas veselības sistēmas sagraušana, kas noved pie atlūguma iesniegšanas, liecina par darba attiecību pārtraukšanu piespiedu kārtā. Par atlūguma iesniegšanu piespiedu kārtā liecina arī norādījumi upurim (vienīgā izeja - atlūgums), upura pazemošana un citādi centieni sagraut personu. Šis psiholoģiskais terors pārkāpj ne tikai cilvēka cieņu, bet arī robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojājumu nodarīšanu personai.

http://www.lsab.lv/files/ESdoc/par_psihologisko_teroru.doc

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {64}

Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Feb. 24., 2016 - 11:23 am
#

Strādā ar apaļiem dulburiem, lūk ij visa vaina.

Atbildēt | Diskusija

Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Feb. 24., 2016 - 03:51 pm
#

Juristi to definē citādāk.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Feb. 24., 2016 - 03:54 pm
#

nu, ja juristi, tad jau tiesu medicīnas ekspertīzi uzreiz sūtīsi virsū, m? nevajag piešūt būšanu riebeklim kādiem psihiskiem traucējumiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Feb. 24., 2016 - 04:15 pm
#

Ko nozīmē, vajag/nevajag? Tevi satrauc fakts, ka kāds var iebilst cilvēkam, kura uzvedība iet ārpus vispārpieņemtiem normālas uzvedības rāmjiem? Pieļauju, ka esktrēmā gadījumā būtu arī juristi un med.ekspertīze. Izslēgt nevar neko.
Iespējams, ka esmu līdzšinējā dzīvē saskāries ar pārāk maz kretīniem, lai spētu par katru nākošo viennozīmīgi diagnosticēt, kurš ir kretīns un kurš ar traucējumiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Nikolass A. Dērsingtons

from: [info]kisswithafist
date: Feb. 24., 2016 - 04:28 pm
#

Nē, mani satrauc, ka neciešamu raksturu un vadības stilu piešuj psihiskajiem traucējumiem, iedomājoties, ka tos iespējams diagnosticēt svešinieku barā internetā, un cītīgi turoties pie idejas, ka (rupji ņemot), "boss ir galīgs psihs". Aprakstītais atbilst vienīgi ekstrēmām komunikācijas problēmām/kļūdām, un lai arī tas, iespējams, ir neciešami darbavietā, nevajag to uzskatīt par slimību.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Feb. 24., 2016 - 05:25 pm
#

Piekrītu, ka viennozīmīgu atbildi te netā nesaņemšu. Bet padiskutēt taču var, ne tā? Citādāk vēl aizdomāšos savā nodabā līdz tam, ka jāorganizē ekipāža no Tvaika ielas un jāveic cilvēka piespiedu hospitalizācija labu nodomu vārdā :)

Tomēr ne līdz galam varu piekrist, ka man automātiski būtu jāpieņem aprakstītie izgājieni kā normāla cilvēka izturēšanas. Man nav skaidrs, kurā brīdī cilvēkam ir komunikācijas problēmas un kurā brīdī reāli "jumts brauc". Varbūt mums atšķirīgi tolerances līmeņi pret citu cilvēku izteiksmes veidiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

extranjero

from: [info]extranjero
date: Feb. 28., 2016 - 12:42 pm
#

Honeybee tev jau deva mājienu (ar mietu :D ), ka nenormāla uzvedība un psihiski traucējumi ir diezgan dažādas lietas. Vairums psihiski slimo būs ļoti jauki cilvēki, tāpēc šī asociācija ir pēc iespējas jāiznīdē no cilvēku domāšanas. Vairums psihisku saslimšanu – šizofrēnija, klīniska depresija, alcheimers – pirmām kārtām ir milzīga traģēdija pašam cilvēkam, nevis traucēklis apkārtējiem. Un apkārtējiem ir problēma ir ne tik daudz tajā, ka viņi nespētu tolerēt viņu uzvedību, bet tajā, ka viņiem vienkārši ir neiespējami noskatīties, kā šie viņiem tuvie cilvēki iet bojā savu smadzeņu darbību traucējumu dēļ.

Bet es tev piekrītu, ka par šīm lietām var un vajag diskutēt. Patiesībā nav nekāda tabu analizēt citus cilvēkus un viņu slimības. Protams, darot to pietiekami korekti, anonimizējot viņus, izņemot, ja viņi paši ir atklājuši datus par sevi (kā valsts amatpersonas vai slavenības).

Atbildēt | Iepriekšējais