psihes traucējumi vadītājam
« previous entry | next entry »
Feb. 24., 2016 | 09:43 am
posted by: hmmm in pajautaa
Varbūt te ir kāds psihiatrijas/psiholoģijas speciālists, kas varētu īsi ieskicēt, kādi traucējumi varētu būt cilvēkam, kurš darba ikdienas vidē būdams vadītājs (nevis pats galvenais, bet viens no vadības komandas):
- pataloģiski nespēj pieņemt alternatīvus viedokļus un vienmēr ir pārliecināts par savu viedokli kā vienīgo un pareizo,
- vienmēr meklē kādu ārēju vainīgo (personu), nespējot atzīt savas kļūdas, pat tad kad tās ir ačimredzamas un uz tām norāda vairāki cilvēki,
- nespēj konstruktīvi izteikt argumentus un diskusijā ātri vien pāriet uz emocionāli aizskarošiem personīgiem apvainojumiem,
- pieprasa no citiem tūlītēju savu ideju realizāciju (kuras tiek ieskicētas ļoti aptuvenā formā), bet nespēj konstruktīvi salikt pa plauktiņiem konkrētus ieteikumus šīs idejas realizācijai, kad tiek prasīts konkrēts feedbacks?
Bipolārie traucējumi? Šizofrēnija? Pataloģiski bērnības kompleksi un zema pašapziņa?
UPDATE: atradu daļai no šīm izpausmēm apzīmējumu Jurista Vārdā - BOSSINGS. Tikai mani interesē, kas ir pamatā tam visam, kāpēc cilvēks uzvedās tā kā uzvedās.
Vadītāja terora (bossing) izpausme
Jāatzīst, ka spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē uzņēmumos (iestādēs) veidojas mobinga variants - bosings. Šāds vadītājs jūtas apdraudēts spēcīgu darbinieku kolektīvā. Vadītāja psiholoģiskā terora upuris parasti nav sliņķis, bet tieši otrādi - centīgs un radošs. Tā vadītājs jūtas apdraudēts. Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nejauks uzņēmuma iekšējais klimats. Upuri ir izvēlēti grēkāži un čakli darbinieki, lai iebiedētu citus.
Diemžēl spēcīga personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo ārēji bosings šķiet tiesiska nodarbošanās.
Tomēr upura nervu sistēmas bojājumi un tādējādi visas veselības sistēmas sagraušana, kas noved pie atlūguma iesniegšanas, liecina par darba attiecību pārtraukšanu piespiedu kārtā. Par atlūguma iesniegšanu piespiedu kārtā liecina arī norādījumi upurim (vienīgā izeja - atlūgums), upura pazemošana un citādi centieni sagraut personu. Šis psiholoģiskais terors pārkāpj ne tikai cilvēka cieņu, bet arī robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojājumu nodarīšanu personai.
http://www.lsab.lv/files/ESdoc/par_psih
- pataloģiski nespēj pieņemt alternatīvus viedokļus un vienmēr ir pārliecināts par savu viedokli kā vienīgo un pareizo,
- vienmēr meklē kādu ārēju vainīgo (personu), nespējot atzīt savas kļūdas, pat tad kad tās ir ačimredzamas un uz tām norāda vairāki cilvēki,
- nespēj konstruktīvi izteikt argumentus un diskusijā ātri vien pāriet uz emocionāli aizskarošiem personīgiem apvainojumiem,
- pieprasa no citiem tūlītēju savu ideju realizāciju (kuras tiek ieskicētas ļoti aptuvenā formā), bet nespēj konstruktīvi salikt pa plauktiņiem konkrētus ieteikumus šīs idejas realizācijai, kad tiek prasīts konkrēts feedbacks?
Bipolārie traucējumi? Šizofrēnija? Pataloģiski bērnības kompleksi un zema pašapziņa?
UPDATE: atradu daļai no šīm izpausmēm apzīmējumu Jurista Vārdā - BOSSINGS. Tikai mani interesē, kas ir pamatā tam visam, kāpēc cilvēks uzvedās tā kā uzvedās.
Vadītāja terora (bossing) izpausme
Jāatzīst, ka spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē uzņēmumos (iestādēs) veidojas mobinga variants - bosings. Šāds vadītājs jūtas apdraudēts spēcīgu darbinieku kolektīvā. Vadītāja psiholoģiskā terora upuris parasti nav sliņķis, bet tieši otrādi - centīgs un radošs. Tā vadītājs jūtas apdraudēts. Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nejauks uzņēmuma iekšējais klimats. Upuri ir izvēlēti grēkāži un čakli darbinieki, lai iebiedētu citus.
Diemžēl spēcīga personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo ārēji bosings šķiet tiesiska nodarbošanās.
Tomēr upura nervu sistēmas bojājumi un tādējādi visas veselības sistēmas sagraušana, kas noved pie atlūguma iesniegšanas, liecina par darba attiecību pārtraukšanu piespiedu kārtā. Par atlūguma iesniegšanu piespiedu kārtā liecina arī norādījumi upurim (vienīgā izeja - atlūgums), upura pazemošana un citādi centieni sagraut personu. Šis psiholoģiskais terors pārkāpj ne tikai cilvēka cieņu, bet arī robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojājumu nodarīšanu personai.
http://www.lsab.lv/files/ESdoc/par_psih
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
extranjero
date: Feb. 28., 2016 - 12:42 pm
#
Bet es tev piekrītu, ka par šīm lietām var un vajag diskutēt. Patiesībā nav nekāda tabu analizēt citus cilvēkus un viņu slimības. Protams, darot to pietiekami korekti, anonimizējot viņus, izņemot, ja viņi paši ir atklājuši datus par sevi (kā valsts amatpersonas vai slavenības).
Atbildēt | Iepriekšējais