pajautā! -

tas, vai risinājums ir "labs" vai "ļauns", ir pilnībā atkarīgs no katra subjektīvajiem ētiskajiem priekšstatiem. lieta gan tāda, ka sabiedrībā manāma tendence pamazām atteikties no uzskata, ka cilvēks citiem dzīvniekiem ir dieva vietā, tāpēc tas, ka ir izveidojusies diskusija, ir diezgan pašsaprotami. laikā, kad antropocentriskā domāšana pamazām pārvēršas par atavismu, ir diezgan absurdi sagaidīt, ka nebūs nekādas pretestības, uzdodot šādu jautājumu komūnā, kur dafiga cilvēku vairs sevi par Visuma soģiem neuzskata. ja kāds/-a apgalvo, ka jēdzīgāk ir nosist nekā uzdāvināt bērnam, nu, tad, atvainojiet, tur ir kaut kādas sadistiskas tieksmes.

Domāju, nosist prusaku, kas kādam mājdzīvnieks vs grauzējs, kas citam.

Par to, kam nav smadzeņu, te vēl varētu diskutēt:)))

"ja kāds/-a apgalvo, ka jēdzīgāk ir nosist nekā uzdāvināt bērnam, nu, tad, atvainojiet, tur ir kaut kādas sadistiskas tieksmes."
kaut kur tur arī tā robeža noteikti ir - izvēlē starp mazāko un lielāko ļaunumu. kāpēc obligāti jāsit, ja pastāv citas opcijas? (kur nu vēl apgalvot, ka sirdsapziņa nepieļauj atdot kādam citam, tad jau labāk nosist)

nu jā, bet runa jau ir par to, ka īpašniece vēlas "sodīt" degu ar nāvi par sliktu uzvedību tā vietā, lai novērstu ļaunumu pēc iespējas nesāpīgākā veidā. manuprāt, neviens nemēģina apstrīdēt to, ka čūskām ir dabiski ēst grauzējus vai ka viena dzīvnieka zaudējums ir cita ieguvums. drīzāk izvēle starp primitīvu atriebību un racionālu, labdabīgu risinājumu ir tā, kas satracina.

nosist mazu dzīvnieciņu var ļoti humāni:
saudzīgi ietin kādā drāniņā un strauji triec pret zemi, tad iekšā spainī ar ūdeni.
faktiski - viņš izslēgsies milijonajā daļā no sekundes un noslīks jau bezsamaņā.