pajautā! - Sunīc

Es ieteiktu paņemt līdzi kaut kādu sunim piemērotu kārumu, taču pirms cienāšanas apjautāties pašam saimniekam, vai drīkst sunim dot to līdzpaņemto.

Suņus nepazīstu :D Bet jā, arī saimnieku, ja viņš ir vecs un slims, un varbūt vēl nabadzīgs, kāds gardums iepriecinātu :)

Nav atbilde uz jautājumu, bet tomēr - man liekas lielisks projekts! Kur var par to uzzināt vairāk?

Suņi, kuri ir savā suņa dzīvē kinologu redzējuši, neņems pārtiku no svešinieka, tā ir viena no primajām lietām, ko māca, bet jā, tas laikam neattiecas uz šādiem.
Īstenībā to rokasgrāmatu tad vajadzētu uz sārta, ja suni, bez saimnieka ziņas kārtīgi piebaro ar neierastiem gardumiem, vēderproblēmas garantētas, saimnieks rikīgi priecīgs būtu par pakalpojumu. :)

Latvijā šis viss notiek, tikai haotiski. Ir pagaidu mājas, ir dzīvnieku aizsardzības biedrības, ir cilvēki, kas vienkārši palīdz kaimiņiem. Un ir daļa tādu problēmu ar ko Anglija jau ir tikusi galā - dzīvnieku (suņu) neaudzinātība un agresija un dzīvnieku vienkārši ir pārāk daudz, līdz ar to pagaidu mājas ir pārslogotas un dzīvnieki uz mājām iet diezgan lēni

ja ir vēlēšanās palīdzēt šajā jomā, ir gana daudz dzīvnieku miļotāju organizāciju, kurām var ik pa laikam noziedot naudiņu, jo tās vienmēr trūkst. ir dažas organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu un tad var dabūt nodokļu atlaides

suņus vest pastaigās var braukt uz patversmēm, tur nu katrai patversmei prasības atšķiras - ir, kas prasa lai iepriekš atbrauc uz organizētu instruktāžu, ir, kuras instruē turpat uz vietas. jā, čakars, bet kādēļ tas ir vajadzīgs? lai cilvēkiem būtu priekšstats par elementārām drošības lietām (netīt pavadu ap savu plaukstu, neturēt pavadu pašos pirkstu galos, nedot bērnam pavadāt VAS, mežā/pļavā nelaist suni vaļā no pavadas, nevest suni 'sasveicināties' ar citiem suņiem, jo nezin kāda būs reakcija, tos dzīvniekus nepazīst, ja notiks nelaime, vainīga būs patversme, neskriet pa priekšu sunim, nevicināties ar kociņiem. nebarot suņus ar kārumiem vai līdzi paņemtām lietām (t.sk. biezpienu, jēlu gaļu, kauliem etc.) jo ir dzīvnieki, kuri ir uz striktas diētas un viens našķis nozīmē vēdergraizes vairāku dienu garumā etc.

ja grib braukt ar suņiem staigāties, labāk tomēr patversmei iepriekš piezvanīt - kāds ir darbalaiks, vai nav karantīna, vai nav organizēts kāds pasākums lielām grupām vai talka, noskaidrot ko tieši vest cienastam, ja gribas aizvest kādas dāvanas, jo katrai patversmei citas vajadzības, kas mainās atkarībā no sezonas. un vēl der noskaidrot ko vilkt mugurā, lai nesanāk aizbraukt ar baltām biksēm un sandalēm uz vietu, kur suņus staidzina mežā un var uzkāpt kādai čūskai :)

dzīvnieku glābēju organizācijas:

Rīgā:
http://www.ulubele.org/lv/atbalsts-ulubelei/ lielākā patversme Latvijā (Līčos, Pierīgā, apkalpo Rīgas pilsētas pašvaldību un dažus blakus esošus novadus. no-kill shelter). ir sabiedriskā labuma statuss. nodokļu atlaides.

http://www.dzd.lv/par-mums/brivpratigais-darbs/

http://patversme.lv/patversme-labas-majas/atbalsti-patversmi/

http://www.mezavairogi.lv/index.php/patversme Pierīga

Jūrmala:
http://slokaspatversme.lv/sanu-josla-1/ziedojumi-un-palidziba/

Tukums:
http://www.draugiem.lv/tukumapatversme/ arī no-kill

Jelgava:
http://www.pilsetsaimnieciba.lv/majdzivnieki-pilseta3/llu-dzivnieku-patversmes-majdzivnieki/

Jēkabpils:
http://www.jekabpilspatversme.lv/jaunumi/


Biedrības, kas lielākoties ir no-kill pagaidu mājas, bāzes vieta viena, bet aktīvisti var būt dažādās pilsētās:

http://tutti.lv/par-mums/ SLO, nodokļu atlaides, pagaidu mājas.
http://minkusos.lv/ Jelgava



Šīs noteikti nav visas, bet visas šīs ir nopietnas organizācijas, kas ir aktīvas, tur viss vēl joprojām notiek, protams, šīs nav vienīgās, bet ir gana uzticamas. zinu, ka ir patversme Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Valmierā un Cēsīs, bet sīkāk neko nevaru komentēt. Dzīvnieki, protams, ir arī citur, ir lielākas vai mazākas organizācijas vai privātpersonas, kas tiem palīdz, bet iesaku izvērtēt arī ar kritiski. Skaidrs jau, ka palīdzību vajag viņiem visiem, beet ja ir iespēja braukt un palīdzēt, tad iesaku to darīt organizācijām, kas darbojas saskaņā ar labu ētisko un veterināro praksi un izvēlēties kādu no augstāk minētajām. Protams, neviens nav perfekts, bieži vien cilvēki, kas atbild uz zvaniem var šķist nelaipni, bet tas ir tādēļ, ka viņi ir spiesti saskarties ar neiedomājamām situācijām un var būt noguruši un atbild uz visādiem absurdiem jautājumiem un situācijām.