Jautājums skrējējiem (un/vai kardiologiem)

« previous entry | next entry »
Nov. 6., 2014 | 04:27 pm
posted by: gaujard in pajautaa

Kopš augusta nodarbojos ar skriešanu (vidēji 5 reizes (dienas) nedēļā). Sāku ar 5 km, tad 8 km un tagad 10 km. Skrienu "uz savu roku", bez ārstu vai citu skrējēju norādījumiem, jo nešķita, ka tie 10 km ir kaut kas īpašs, lai vispār par to iespringtu. Galvenokārt koncentrējos uz attālumu (mērķis - kaut kā, bet tomēr noskriet pusmaratonu), laiks pagaidām vienaldzīgs. Slodzi (attālumu) pakāpeniski palielinu, ja konstatēju, ka pēc noskrietā attāluma jūtos labi. Viss tā kā būtu labi, līdz šodien sadomāju internetos palasīt, ko tad īsti nozīmē tie pulsa rādījumi (izmantoju Garmin GPS rokaspulksteni + pulsa mērītāju - tādu, ko apjož ap krūtīm). Nu, lūk, saskaņā ar dažādu tur sirds veselības asociāciju un zinātnieku pētījumiem sanāk tā, ka man jau sen būtu jābūt kapā. Proti, visu šo laiku esmu skrējis 5. zonā jeb ar pulsu, kas ir aptuveni 80%-98% no maksimālā pieļaujamā - ko pat profi neatļaujoties ilgāk par dažām sekundēm. Respektīvi, vidējais rādītājs man ir 170-175 sitieni minūtē (10 km skrējienā) un maksimālais (skrienot kalnā) uziet līdz pat 191 sitieniem minūtē (jau iepriekš atvainojos, ja neizmantoju pareizu terminoloģiju). Izrēķinot pēc kaut kādām tur zinātniskajām formulām, normālajam vidējam rādītājam vajadzētu būt 50-70% robežās no tā maksimālā (ko dēvē par target heart rate), bet man ir līdz pat 92%. Un, ka Amerikas sirds veselības asociācija uzskata, ka šādi skrienot, es noteikti sevi iedzīšu kapā. Nezinu, tie 150 rekomendētie sitieni minūtē man varbūt sanāktu pie lēnas pastaigas, bet ne jau skrienot! Ko man tagad darīt? Skriešanas laikā jūtos ļoti pat normāli (nekampju pēc gaisa, sirds nestājas), pēc skriešanas ir nogurums un dažreiz smagums, jā, bet tas man šķiet tikai normāli. Paļauties uz pašsajūtu? Vai tomēr censties skriet lēnāk un mazākus attālumus, lai kaut kā tomēr iekļautos tajā "target heart rate" zonā? Skriet pie kardiologa? (tiesa, esmu jau bijis pirms kādiem 2 gadiem uz stresa testu un viss bija it kā normas robežās). Un kā ir jums ar pulsu? :)

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {34}

from: [info]citronz
date: Nov. 7., 2014 - 10:24 am
#

Pārtraukt skriet gan nevajag, jāturpina, tikai mazliet piespiežoties to darīt lēnāk. Kad es sāku skriet, man pie pavisam švaka ātruma (ap 8min) bija pulss ap 155 un augstāk, bet tagad pie tāda ātruma ir ne augstāk par 130 vidēji. Tā kā progress ir, ja dara. Bet jā, daudziem riebjas skriet pavisam lēni. Daži mokās, jo nemaz tik lēni nevar paskriet.
5:13 priekš netrenēta ir diezgan ātri, nav brīnums, ka pulss uzlec. 181 pie 6:47 gan izklausās baigi daudz. Iespējams, tiešām Tev ir augstāks pulss pēc būtības. Bet nu no augusta ar nav pagājis daudz laika, iespējams, pulss tik augsts, jo visu laiku tiek turēts augsts. Un vēl- svarīga ir iesildīšanās, pirmos km pavisam lēnītēm. Vismaz man, ja neiesildos, bet uzreiz skrienu pulsā virs 150, tad pulss tik kāpj un nav dabonams zemē.

Ja tiešām plāno tā nopietnāk skriet un skriet pusmaratonus utt, tad varbūt ir vērts notestēties. Ja nauda ir. Vai arī uz izjūtu mēģināt čubināt, sekojot pulsam.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]gaujard
date: Nov. 7., 2014 - 10:28 am
#

paldies! testēsimies! šodien gan neskriešu, jo informācijas ietekmē acīmredzot ir atkal aktivizējusies distonija un man jau elpas trūkst un pulss sprāgst pa acīm ārā, komentārus vien palasot :D neko tādu neizjutu, skrienot pat pie 191 bpm, kaut arī teorētiski vajadzēja būt gar zemi un bez elpas :D

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]sursurs
date: Nov. 7., 2014 - 12:09 pm
#

Praktiski tā bez-elpa un pie zemes nemaz nav TIK atarīga no pulsa. Protams, ir dienas, kad pulss ir augstāks, ir, kad zemāks, bet vienas paziņas pieredze arī rāda, ka pilnīgi iespējams ar netrenētu sirdi, ka pie 6:47min/km pulss ir >175bpm. Un tas, ko viņai ieteica sporta laboratorijā ārste, arī bija, trenēt sirdi ar pulsiem līdz 140bpm, retu reizi paskrienot ātrāk.

Atbildēt | Iepriekšējais