Jautājums skrējējiem (un/vai kardiologiem)
« previous entry | next entry »
Nov. 6., 2014 | 04:27 pm
posted by: gaujard in pajautaa
Kopš augusta nodarbojos ar skriešanu (vidēji 5 reizes (dienas) nedēļā). Sāku ar 5 km, tad 8 km un tagad 10 km. Skrienu "uz savu roku", bez ārstu vai citu skrējēju norādījumiem, jo nešķita, ka tie 10 km ir kaut kas īpašs, lai vispār par to iespringtu. Galvenokārt koncentrējos uz attālumu (mērķis - kaut kā, bet tomēr noskriet pusmaratonu), laiks pagaidām vienaldzīgs. Slodzi (attālumu) pakāpeniski palielinu, ja konstatēju, ka pēc noskrietā attāluma jūtos labi. Viss tā kā būtu labi, līdz šodien sadomāju internetos palasīt, ko tad īsti nozīmē tie pulsa rādījumi (izmantoju Garmin GPS rokaspulksteni + pulsa mērītāju - tādu, ko apjož ap krūtīm). Nu, lūk, saskaņā ar dažādu tur sirds veselības asociāciju un zinātnieku pētījumiem sanāk tā, ka man jau sen būtu jābūt kapā. Proti, visu šo laiku esmu skrējis 5. zonā jeb ar pulsu, kas ir aptuveni 80%-98% no maksimālā pieļaujamā - ko pat profi neatļaujoties ilgāk par dažām sekundēm. Respektīvi, vidējais rādītājs man ir 170-175 sitieni minūtē (10 km skrējienā) un maksimālais (skrienot kalnā) uziet līdz pat 191 sitieniem minūtē (jau iepriekš atvainojos, ja neizmantoju pareizu terminoloģiju). Izrēķinot pēc kaut kādām tur zinātniskajām formulām, normālajam vidējam rādītājam vajadzētu būt 50-70% robežās no tā maksimālā (ko dēvē par target heart rate), bet man ir līdz pat 92%. Un, ka Amerikas sirds veselības asociācija uzskata, ka šādi skrienot, es noteikti sevi iedzīšu kapā. Nezinu, tie 150 rekomendētie sitieni minūtē man varbūt sanāktu pie lēnas pastaigas, bet ne jau skrienot! Ko man tagad darīt? Skriešanas laikā jūtos ļoti pat normāli (nekampju pēc gaisa, sirds nestājas), pēc skriešanas ir nogurums un dažreiz smagums, jā, bet tas man šķiet tikai normāli. Paļauties uz pašsajūtu? Vai tomēr censties skriet lēnāk un mazākus attālumus, lai kaut kā tomēr iekļautos tajā "target heart rate" zonā? Skriet pie kardiologa? (tiesa, esmu jau bijis pirms kādiem 2 gadiem uz stresa testu un viss bija it kā normas robežās). Un kā ir jums ar pulsu? :)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kants
date: Nov. 6., 2014 - 06:13 pm
#
b) tas viss ir bulšits - kamēr jūties labi, just do it
Atbildēt | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sursurs
date: Nov. 6., 2014 - 07:12 pm
#
Treniņos ar vidējo pulsu 175 un maksimālo 191????
Ja vien cilvēks nav bijis uz slodzes testu, kas apliecina, ka viņa max pulss ir vismaz 220 un anaerobais slieksnis ap 190, šitāds ieteikums ir es pat nezinu apmēram kkas no sērijas "turpini lietot heroīnu, ja vien jūties labi"..
Autoram ieteiktu: vai nu aiziet uz slodzes testu - tad toč sporta ārsts pateiks, kas un kā vai arī mācīties skriet ar tiem pašiem 150 (kas ar nav maz, btw).
Un jā - no pieredzes - pašsajūta neko nenozīmē. Sirds nesajājas uzreiz, bet, ja reiz sajāta, tad pēc tam būs krietni grūtāk.
Te iedvesmai var palasīties par skriešanas uzsākšanas tēmu - pulsi arī ir drusku pieminēti: http://www.noskrien.lv/mans-pirmais-ist
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sursurs
date: Nov. 6., 2014 - 07:19 pm
#
A, ja gribas ātrāk uztrenēt ātrumu pie zemākiem pulsiem, nekā vnk velkoties uz 9min/km un krājot km, var izmantot kādu intervālu treniņplānu. Paņemot vienu no šiem: http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/l
Atbildēt | Iepriekšējais