pajautā! -

Jā, ne-ārsti psihoterapeiti ir pietiekami rakņājušies pa zinātniskām datubāzēm.

Un kas gan ir ne-ārsti psihiatri? Tādu taču nav.
Par psihosomatiku arī skolās māca.

Tev kā cilvēkam ar medicīnas jomas izglītību (kā jebkuram cilvēkam ar jebkuru izglītību un citiem rādītājiem) ir arī attiecīgie aizspriedumi par savu un citām profesijām, un derētu tos paturēt prātā. Manuprāt, jebkuram psihoterapeitam būtu derīgi kaut nedaudz pamācīties medicīnu, vismaz bakalaurs jau vien būtu lieliski. Un tomēr arī psiholoģijas studijās ieliek darba praksei pietiekamus pamatus par norisēm smadzenēs. Un es "kā cilvēks ar psiholoģijas jomas izglītību" varu teikt tieši to pašu, ko saki tu, no sava skatu punkta - ja ārsts medicīnu uzskata par svarīgāku nekā psiholoģiju, viņam var būt ļoti nepareizi spriedumi par pacientu. Var arī nebūt. Tā ka tā. Manuprāt, šīm lietām jābūt līdzsvarā. Cik redzu no saviem draugiem, paziņām, cilvēkiem ar medicīnas izglītību būtu veselīgi paveseļoties no pārākuma izjūtas pār citiem.
Manās acīs medicīnas izglītības iegūšana ir apsveicams un cienīgajms darbs, tomēr tas nedod iemeslu sevi likt augstāk par citiem, kur nu vēl, ja runa ir par maizes avotu - citiem cilvēkiem.

vispār jau viens var būt ne-ārsts ģimenes psihoterapeits, un otrs - ārsts psihosomatiskās veselības speciālists.