pajautā! - sievietes, vīrieši, līdztiesība, pārākums un visi citi no tā gaņģa

Latvijā dzimumu vienlīdzība, manuprāt, nav kritiska problēma, līdz ar to arī situācijās, kad par to tiek runāts, izteikta cepšanās ir tikai par pašas tēmas izvēli, sak' "cik var par to ņemties".

Tomēr ir vairākas tendences, kas šai vienlīdzībai nav pozitīvas un, patiesību sakot, biedē:

1) bērnu rotaļlietu mārketēšana noteiktam dzimumam. Kad rotaļļietas bija plauktos mazāk, to varēja mazāk just, bet tagad Ķīnā ražotās, ASV pasūtītās plastmasas rotaļļietas ir izteikti segregētas. Aizver acis un iztēlojies lielveikalu rotaļlietu plauktus: ir atsevišķi plaukti meitenēm ar rozā un violetas krāsas ponijiem, lellēm utt. Un ir melnu un tumšu toņu mašīnas un konstruktori puikām. Vēl traģiskāk ir, ja paskatās bērniem paredzētus ārzemju kanālus, kur iet rotaļlietu reklāmas. Tās ir dzīvās šausmas un uzspiestu dzimumlomu pārbagātība. Šādā veidā jau no mazotnes bērniem tiek uzspiesti dzimumu stereotipi, kas vēlāk rezultējas tajā, ka Kārlis nesaprot, kāpēc viņam būtu pašam savas zeķes jālāpa vai tajā, kāpēc Liene neies mācīties mašīninženieriju. Ir valstis, kurās ir aizliegtas reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, jo bērns nespēj atšķirt tv pārraidi no reklāmas. Iespējams mums par to vajadzētu sākt jau laicīgi domāt.

2) Ja reiz par reklāmām, tad paturpinot to pašu tēmu. Man ir līdz kaklam noriebušies saraksti "ko uzdāvināt sievietei" un "ko uzdāvināt vīrietim", "ko nedāvināt sievietei" un "ko nedāvināt vīrietim". Ir priekšmeti, kas ir sasaistīti ar konkrētām dzimumasociācijām, piemēram, "panna", "skrūvgriezis", lai gan dzimums nav pareizākais veids kā izlemt, ko dāvināt, vai ko nedāvināt, it sevišķi, ja pieņemam, ka dzīvojam līdztiesīgā pasaulē. Ir vīrieši, kas priecāsies par pannu nevis par simto skrūvgriežu komplektu.

2) dzimumu stereotipi tiek izmantoti profesiju raksturojumos. Padomā, cik neparasti skan "sekretārs", "programmētāja"… Sekretāru gadījumā profesija ir tik stereotipizēta, ka lielākajai daļai vīriešu ne prātā nenāks mēģināt savus spēkus šajā lauciņā, pat, ja viņiem nav nekādu ierobežojumu, lai tur strādātu. Tieši tāpat ir ar programmētājiem tikai šajā gadījumā profesija ir stereotipizēta kā vīriešu profesija un reta ir tā sieviete, kas izvēlas šo jomu.

3) Vēl jau ir protams nervus kutinošais "par dzīvību" akcijas pasākums ar visādiem absurdiem ierobežojumiem likumdošanā, kas arī ir jāuzskata par sievietes tiesību ierobežošanu. Par šo tēmu neizteikšos, jo pietiekoši daudzi ir izteikušies gan Latvijas, gan pasaules kontekstā.

Par dzimumu segregāciju ir lietderīgi skatīties tieši pasaules kontekstā, jo man gribētos teikt, ka Latvija ir kādu solīti priekšā aritmētiskajam vidējam un vidēji izteikti reliģiskās nācijās (piemēram, Vācija, ASV konkrēti štati) situācija varētu būt sliktāka tieši sievietes un vīrieša lomas stereotipizācijas ziņā, tomēr pēdējā laikā Latvijā manāma tendence mēģināt šo solīti uz priekšu pagrūst soli atpakaļ (kaut vai tie paši abortu jautājumi).

Par dzimumu vientiesību rakstīju šeit:
http://sidraba.lv/post/36871306633/rails-girls-riga
http://laacz.lv/2012/11/30/sliezu-meitenes-programmet-macas/#comments

Šeit labklājības ministrijas prezentācija par dzimumu segregāciju Latvijā:
http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/profesiju_segregacija_.pdf

Un, ja raksti kādam masu ruporam par "sievietes, vīrieši, līdztiesība, pārākums un visi citi no tā gaņģa", tad raksti zinātniski un faktuāli pamatoti, nevis pamatojoties uz personīgām izjūtām, jo tā "bla bla bla" ir ļoti daudz, bet pamatotu rakstu - ļoti maz.