pajautā! - tažīns (vai tažīne?)

Nu, redz – jūs jau pa šim lāgam esat pareizi izštukojušas, ka pie vainas uguns.
Mums ar Vici bij tas gods testēt darbībā Muhamōra Daces pirmos tažīņu prototipus. Ne vienu vien pannu/šķīvi sapurgājām, kamēr pieleca, ka tažīns takš ir berberu/beduīnu mobilā krāsniņa, kurā tāda paša nosaukuma ēdienu patagavot uz sīkiem zariņiem vai knapām oglēm. Neesmu mēģinājis, bet varu derēt, ka tažīni var darbināt arī uz 3 tējas svecītēm. Es mājās uz gāzes plīts pat minimālo liesmiņu atzīstu par pārlieku agresīvu esam un paceļu krāsniņu vēl par sprīdi virs uguns, izmantojot sētā saimniekam nofenderētus bruģakmeņus. Tiesa, uz pirmajām 10-15 min. var iedot arī jestrāku guni – lai tā būda iesilst, līdz ūdens sāk tvaikot, garaiņos celties cauri paikas slāņiem un kondensēties uz cepures sieniņām, ritēt lejā un turpināt šo riņķa danci, bet pēc tam gan labāk mest karstumu nost.

Tā kā tažīnis ir krāsnis (un tpc ka man patīk vipendroties), es tās esmu iekļāvis sestajā deklinācijā. Un parasti izrunāju ar dž, kā konkrētajā berberu valodā, no kuras vārds cēlies, lai gan man labāk patīk, ka citi lieto ž, gluži kā pārējās beduīnu tautas, tā gala arābi un koloniālisti franči. (bļā, kā man derdzas regulārie cibas un ārpasaules jautājumi — a sakiet lūdzu, a kā ir pareizi? blāblāblā. uj, piedod, norāvos no ķēdes)

Vienvārdsakot, apsveicu ar lielisku draugu virtuvē un brīvā dabā!