pajautā! - putrasģīmis

Nu, nu. Un vēl pēc 50 "evolūcijas" gadiem cilvēki sāks aiziešanu ar kājām nevis aizlidošanu uz gaisa spilvena uz 150 metrus attālo piparbodīti par pārslodzi, kuru var atļauties tikai sportisti.

Pamazām iesākot, nevajadzētu būt nemaz tik traki.

Nu tad tev apresnošnās nedraud, ēdot da jebkādu biezputru kaut vai kopā ar speķī ceptiem sīpoliem. Man ar tiem no rīta noskrietajiem 7-10 km ir tieši tas pats - biežāk kā 2x nedēļā nespēju, bet pirms gadiem ~25, vienu vasaru skrēju katru rītu pa 13-15km un nebija problēmu. Līdz ar to domāju ka ja disciplinētu sevi un piespiestos kādu nedēļu noskriet, kaut vai kādus 4km bet katru dienu, tad diezgan droši pēc nedēļas vajadzēt varētu noskriet jau 5 un pēc pāris mēnešiem arī visu 15 km katru dienu. Es gan virzījos bik citā virzienā, pēc viena zupcis ieraksta mēģināju kačāt izturību un skriet ne mazāk kā 1h bez atpūtas pilnībā nepievēršot uzmanību ne tempam ne distancei. Nu neko - apmēram 2 mēnešu laikā arī varēju pēc 1h ierasties mājas neaizelsies. Ar pīpēšanu gan nezinu kā to savienot.

Par pamatracionu manuprāt ir jālieto tas, kas aug tajā reģionā kurā dzīvo. Latvijā rīsi tomēr brīvi un lielās platībās neaug, tas ir nedaudz siltākam klimatam raksturīgi. Arī makaroniem tiem nevajadzētu būt. Tie, tieši tāpat kā baltmaize, ir smalko kviešu miltu izstrādājums ar visām no tā izrietošajām sekām. Kartupeļi, mieži, zirņi, reņģes var arī pa druskai auzas un griķus - tā ir kārtīga kokā dzīvojošā Latvieša ikdienas pārtika un pārējas lai paliek brīvdienām un svētku dienām. Un nevajag man sākt prasīt vai es pats to ievēroju, protams ka nē - galu galā dzīvot arī gribas nevis tikai veģetatīvi eksistēt. Man fāters reiz teica: "Dzīvot vispār ir dārgi, neveselīgi un bīstami un tas vienmēr un bez izņēmuma beidzas letāli" tapēc nav jēgas īpaši iespringt vai tas notiks gadu agrāk vai vēlāk un to laiku kamēr dzīvo padarīt par nāvīgāko garlaicību 99 gadu garumā darot un ēdot tikai to, kas ir "veselīgi" un "pareizi".