pajautaa

darba meklēšanas process, apjukums.

« previous entry | next entry »
Sep. 26., 2011 | 12:08 pm
posted by: krampis in pajautaa

Kā lai uzraksta patiešām labu motivācijas vēstuli? Kā lai tur ieliek iekšā dvēseli,lai darba devējs saprot,ka esmu patiešām motivēta darbam. Līdzšinējā pieredze nav diez cik laba, laikam, ja jau darba man vēl nav :D

Jautājuma otra daļa, kā norit jūsu darba meklēšanas process? Jūs sūtat tikai e-pastus, zvanat, personiski ierodaties un izdalāt savu cv un motivācijas vēstuli?

Man darba meklēšanas process patiesībā ir tumša bilde, bet man ļoti vajag palīdzību!!

Liels paldies

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {37}

krampis

from: [info]krampis
date: Sep. 26., 2011 - 01:34 pm
#

lab es aizeju atrunās, lielos princips man ir skaidrs,ko esmu darījusi nepareizi. jāpārorientējas uz - jums vajag mani, nevis man ļoti vajag jūs.

Atbildēt | Diskusija

from: [info]tajnosti
date: Sep. 26., 2011 - 03:59 pm
#

No savas pieredzes, reiz, kad aptuveni pusgadu biju bez darba un pārtiku no arvien sarūkoša pabalsta, ieņēmu pozīciju, ka dzīvošu pieticīgāk par pieticīgu, bet dikti priecāšos, ja gadīsies kaut vai kāds gabaldarbs. Sarakstīju CV, ar bildi, tādā gandrīz sarunvalodas stilā, bet to sūtīju tikai oficiālajiem. Atbildes nekādas. Nav pasaules gals. Sāku izskatīt auklīšu darbus, nevarētu teikt, ka ar lielu aizrautību, pat norādīju, tā un tā, varu darīt to un to, bet visam ir robežas. Vēl paskatījos apkopējas darbus, arī nav pasaules gals un uz mūžu nav ne tik, bet, ja radošā uzņēmumā, pat interesanti. Galvenais, tobrīd atteicos no jebkāda stresa. Mēnesis, nevienas atbildes, vēljoprojām, pēc tam piepeši zvans, cilvēks izvēlējās tieši mani no ļoti daudziem, attieksme cilvēcīga, laipna, saprotoša. Maksāja maz, samierinājos, ar domu- tāds periods. Pēc diviem mēnešiem tiku pieņemta darbā, kuru sen vēlējos, blakus mājām. Attieksme neiecietīga, stress un tā, bet izaugsmes iespējas. Un, nekad sev nesaku, ka tā tagad ir vienīgā iespēja, vai, ka ir tikai okei vai tikai galīgi garām. Par garo penteri atvainošanās. Veiksmes vēlot! Būs labi.

Atbildēt | Iepriekšējais

Ilse Kahrklis

from: [info]ld
date: Sep. 26., 2011 - 05:57 pm
#

pirms dažiem gadiem man bija līdzīga nostāja Tev - vajag darbu, lai nenomirtu badā un dzejot tādā stāvoklī motivācijas vēstules man nesanāk. jāsaprot, ka atteikums nav jāuztver personīgi. jāsaprot, ka personāļi negrib ik mēnesi krāmēties ar 300+ pieteikumu izskatīšanu uz atkal to pašu vietu. tāpēc jāiemācas ieinteresēt darbadevējs un pārliecināt, ka būsi ilgtermiņa spēlētājs. protams tās ir muļķības, bet tāda nu ir tā spēle un tādi ir tās noteikumi.
iedomājies sevi potenciālā darba devēja ādā un pafantazē kādu darbinieku viņš varētu gribēt un tad nospēlē šo darbinieku vēstulē un klātienē.

man gan arī jāsaka, ka izrāviena darbavietas ieguvu caur paziņu paziņu paziņām.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

krampis

from: [info]krampis
date: Sep. 26., 2011 - 07:10 pm
#

jā,nesena situācija, zvana labs draugs un saka, tur un tur meklē sekretāri/lietvedi, vai gribi to darīt? es saku,jā protams, viņš saka, iedošu viņiem tavu kontaktu, tad viņi tev zvanīs, es ok, viss skaidrs. un nedēļa jau gandrīz riņķi - neviens nezvana - bad aura or what?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Ilse Kahrklis

from: [info]ld
date: Sep. 26., 2011 - 07:24 pm
#

piezvani pati!
cilvēki mēdz aizmirst vai pazaudēt numurus. esmu strādājusi dažādās firmās, bet visās ir bijusi kopīga iezīme - ja nestāvi klāt un ar savu klātbūtni neatgādini, tad uz atbildi būs ilgi jāgaida un visdrīzāk kāds pasteigsies priekšā trāpoties īstajā laikā, īstajā vietā.

es reiz vienu labu darbu dabūju, jo piekritu personālšefam iet līdz pīpēt :) parunājāmies neformālā gaisotnē un ejot atpakaļ uz biroju teica, ka ieteiks mani tam un tam, jo es esot sakarīgs cilvēks. īstā intervija tā arī nenotika, darbu - ieguvu, jo ieteikums bija no personālšefa.

Atbildēt | Iepriekšējais