pajautā! -

Kāda stila darbs ir šis? Kā vislabāk to aprakstīt? Miniatūra, epifānija, eseja, kas cits? Vienkārši nekā no tā nejēdzu, palīdziet lūdzu saprast.

Es biju domājis, ka tu neatnāksi. Kaķis jau kuro stundu murrāja klēpī un tavs lietus aiz loga un tavas rozes kalta uz nakts skapīša. Arī mīlestība prot būt viegla, tik viegla, ka to cilājot kā gaisu krūtīs var nemaz nepamanīt un padomāt, ka tās nemaz nav. Izgājusi.
Es ātri pieceļos, aizveru acis un logus, lietus pil uz siltajām kājām, kas ir bijušas tik bieži ar mani, nav pametušas, aizgājušas savu ceļu, bet vientuļā melanholijā, kopā ar mani spārda nelielus laukakmeņus un gliemežus uz ceļa vienmēr, kad eju tev pretī.
Es biju domājis, ka tu neatnāksi. Es izlaidu gaisu no krūtīm. Es izlaidu gaisu pa logu. Es biju domājis, ka tu neatnāksi.
Nenocietos - piecēlos un pagāju pretī.