jāšanas sports
« previous entry | next entry »
Sep. 13., 2011 | 07:09 pm
posted by: _re_ in pajautaa
jāšanas apmācība desmitgadīgam bērnam, kā pulciņš - reizi vai divas nedēļā, ar visu zirga kopšanu un tā, bez obligātā mērķa uz lielo sportu.
kur Rīgas apkārtnē, pie kāda trenera? ļoti interesē personīgā pieredze, viedoklis un informācija par tēmu.
kur Rīgas apkārtnē, pie kāda trenera? ļoti interesē personīgā pieredze, viedoklis un informācija par tēmu.
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
_re_
date: Sep. 13., 2011 - 09:17 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
inese_tk
date: Sep. 13., 2011 - 09:29 pm
#
pati savā laikā nojāju Kleistos mēnešus 8-9, jo tolaik nebija citas iespējas. nevienam to neiesaku un nenovēlu.
ja arī paveiksies un mācību grupai gadīsies labs treneris, tā noteikti nav vieta, kur bērnam iemācīs atbildīgi rūpēties par zirgu un izprast viņa dabīgās vajadzības.
pa treneri Alīnu neko nezinu. pati ņemu treniņus pie Kleistu treneres Gitas Zaķes, viņa gan brauc pie mums uz Dabaszirgiem un trenē individuāli uz vietas.
Atbildēt | Iepriekšējais
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
maigs
date: Sep. 13., 2011 - 09:48 pm
#
Bet nu no paša sākuma manā laikā bija kāds mēnesis vispirms sporta zālē jāpavada, visādi vingrojumi jāiemācās uz mākslīgā zirga, tad nāca apmācība kā seglot sirgu, pareizi tīrīt un tad kādai jābūt uzsēdei, kā pareizi "piebremzēt", "paskubināt". Tas bija manā laikā, atgādinu pirms 12 gadiem. Ir vieta "izaugsmei". Mācību grupā toreiz augstākajā grupā bija tad 3x nedēļā jāšana par tām pasām naudiņām. Pēc tam kad esi izaudzis no mācību grupas sāka apmācīt kā ar jaunzirgiem.. bet nu labi. Mēs bijām tādi normāli uz sportu orientēti censoņi un es tur pavadīju daaaaudzus gadus. Kā ir tagad nezinu. neesmu tur savu kāju spērusi kādus gadus 6, jo pēc Vācijas pieredzes sirdsapziņa vairs neļāva atgriezties.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
inese_tk
date: Sep. 13., 2011 - 10:12 pm
#
sāku no septembra vidus, grupas bija jau noformējušās, tāpēc mani tur vienai tukšākai pielika klāt. manā pirmajā treniņā neviens nepainteresējās vai vispār protu apseglot zirgu. man bija kaukādi 12 gadi un biju ļoti kautrīga, turklāt tur nevienu nepazinu. labi, ka bija nelielas priekšzināšanas un kaut kā nebūt to zirgu apsegloju. inventārs drausmīgā stāvoklī - trenzes aprūsējušas, kāpšļu siksnas un vēderjostas uz puņķiem turējās. mācību grupas zirgus baroja pēdējos un ar sūdīgāko sienu, kas bija atlicis. visi viņi dzīvoja un kustējās kā roboti. brīvajā laikā, ieslēgti boksos auda, rija gaisu, monotoni riņķoja pa boksiem vai dauzīja ar kājām pa durvīm.
manā grupā bija vairākas krievu meitenes, kuras nerunāja latviski. lai gan es teicu trenerei, ka neprotu krievu valodu, viņa treniņos pārsvarā runāja krieviski, līdz ar to es neko nesapratu. mēnešiem ilgi darījām vienu un to pašu.
nu voltizēšana bija interesantāka, jā. bet par sausajiem treniņiem neko pat dzirdējusi nebiju - nu ka Kleistos tādi būtu.
ģērbtuvēs zaga - man treniņa laikā nozaga naudu un reiz arī autobusa kartiņu. domāju, ka netikšu mājās, jo 13. autobusiem tolaik bija vadītājs-konduktors.
nezinu, man nav nevienas labas atmiņas no turienes. neko īpašu arī tur neiemācījos un neieguvu. es gan nebiju normāla uz sportu orientēta censone. vienkārši gribēju pavadīt laiku kopā ar zirgiem un iemācīties labi jāt. tur es to točna neiemācījos.
Atbildēt | Iepriekšējais