pajautaa

Jautajums par medijiem

« previous entry | next entry »
Aug. 1., 2011 | 11:13 am
posted by: ho_tai in pajautaa

Pieņemsim, pie manis nāk tendenciozs žurnālists. Vai man ir iespēja runāt, tomēr nodrošināties, ka viņš neuzraksta pilnīgas glupības ar manu vārdu klāt? Teikt, ka runāšu ar viņu tikai ar noteikumu, ja dod pārlasīt? Viņam ir pienākums man kaut ko sūtīt un pēc tam labojumus kaut mazliet ņemt vērā? Vai tikai pēc tam iesūdzēt tiesā par apmelošanu? Vai ir atšķirība, vai esmu uzņēmējs, tante tirgū vai sabiedriskas organizācija vadītājs? Likums par presi ir visai vispārīgs, man interesē , kā notiek dzīvē vai vismaz atsauce uz kādu labu materiālu par šo tēmu.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {28}

from: [info]dzeina
date: Aug. 1., 2011 - 12:31 pm
#

1. Nerunāt ar tendenciozu žurnālistu :)
2. Žurnālistam nav pienākums dot pārlasīt tekstus pirms publicēšanas. Pati šo esmu praktizējusi tikai gadījumos, kad bijis jāraksta par specifiskām, tehniskām lietām un nav 100% pārliecības, ka visu esmu precīzi sapratusi.
3. Ja esi politiķis ,NVO pārstāvis, teorētiski runāt ar presi ir obligāti. Uzņēmējam, ja tas nav VSIA, valsts a/s utml, nav obligāti runāt, bet kā jau pati norādīji, no sabiedrisko attiecību viedokļa tomēr ir prātīgāk, ja parādās viņa viedoklis, īpaši gadījumos, ja ir konfliktsituācijas. Tantei tirgū nav nekāda pienākuma runāt ar medijiem.

Atbildēt | Diskusija

asns

from: [info]ho_tai
date: Aug. 1., 2011 - 01:07 pm
#

Citiem vārdiem ir divas opcijas- nerunāt vai samierināties ar to, ko uzraksta? :) (Nu izņemot ar ofic. personām, kas nevar atteikties runāt.) Ar savu piekrišanu sarunai tu akceptē piekrišanu visam, kas tiek publicēts. Un pēc tam tikai iet uz tiesu un sūdzēties par apmelošanu.
Ok, bet, ja es izdīcu atsūtīt pārlasīt vai uzstādu ultimātu- vai nu sūtīsiet apskatīt vai nerunāsim. Pēc tam skatos, ka sarakstītas muļības un saku, ka nedrīkst tādu publicēt vai tur ir kļūdas? Tālāk viss atkarīgs no žurnālista labās gribas? Cik ierasta prakse ir turēt paralēli žurnālista diktafoniem savējo? Drusku no citas operas- kā ar privāto dzīvi? Ja tante izstāsta, ka šai bijis mīļākasi, bet pēc tam pārdomā un saka, ka to nevar publicēt, žurnālistam tas jāņem vērā?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]dzeina
date: Aug. 1., 2011 - 01:11 pm
#

Man praksē nav bijuši gadījumi, kad kāds grib atsaukt sarunāto, bet es jau dzeltenos gabalus nerakstu. Bet vispār jādomā līdzi, ko runā - no otras puses, ja tante piekrīt sarunai, kur visa cita starpā arī runa par mīļākajiem, ko es varu teikt - pati vainīga :)

Viss - par pārlasīšanu, par labošanu pēc pārlasīšanas -, tiešām ir atkarīgs tikai no konkrētā žurnālista un konkrētās redakcijas. Cik zinu, sieviešžurnāli piekopj praksi, ka intervijas dod uz saskaņošanu. Tur, kur es strādāju, tādu paradumu nav.

Atbildēt | Iepriekšējais

Antuanete

from: [info]antuanete
date: Aug. 1., 2011 - 01:17 pm
#

Imho turēt paralēli žurnālista diktofonam savējo ir ļoti normāla prakse (preventīvi, lai redz, ka intervējamais nav ar pirkstu taisīts, un gadījumam, ja nu tomēr jāiet uz tiesu :))
Tālāk viss, kā jau Džeina saka, atkarīgs no redakcijas un žurnālista godaprāta.

Atbildēt | Iepriekšējais

asns

from: [info]ho_tai
date: Aug. 1., 2011 - 01:29 pm
#

Nu man reiz uzdeva taisīt materiālu par savulaik sabiedrībā zināmu sieviņu, kurai izradījās aizbraucis širmis. P'ēc sarunas viņa aizliedza visu publicēt. Redaktore samaksāja man , bet nepublicēja. Tikai nezinu, kādi bija apsvērumi- privātās dzives neaizskaramība vai vienkārši nevēlēšanās publicēt rakstu par cilvēku, kam nav visi mājās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]dzeina
date: Aug. 1., 2011 - 01:33 pm
#

var būt gan viens, gan otrs, to nu tiešām jāprasa redaktorei :)

Atbildēt | Iepriekšējais