Aug. 1., 2011 | 01:11 pm
No:: dzeina

Man praksē nav bijuši gadījumi, kad kāds grib atsaukt sarunāto, bet es jau dzeltenos gabalus nerakstu. Bet vispār jādomā līdzi, ko runā - no otras puses, ja tante piekrīt sarunai, kur visa cita starpā arī runa par mīļākajiem, ko es varu teikt - pati vainīga :)

Viss - par pārlasīšanu, par labošanu pēc pārlasīšanas -, tiešām ir atkarīgs tikai no konkrētā žurnālista un konkrētās redakcijas. Cik zinu, sieviešžurnāli piekopj praksi, ka intervijas dod uz saskaņošanu. Tur, kur es strādāju, tādu paradumu nav.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: