pajautā! - Vokālais pedagogs

Dziedāšana ''uz kakla'' vai ''ar kaklu'' ir taisnākais ceļš uz balss saišu bojājumiem, jo daba un fizioloģija paredzējusi balss saites tikai kā skaņas veidošanā palīdzošu mehānisma detaļu, kur visu pamatdarbu tomēr izdara elpa. Rezonanse un tembrēšana - tas ir cits jautājums, bet , atkārtoju, labos koros tāpat notiek skaņas tembrēšana un izmainīšana atkarībā no atskaņojamā darba komponista izcelsmes, dzīves laika un darba stilistiskās piederības. Jo labāks koris, jo niansētā viņi spēs izpildīt pavisam atšķirīgu laikmetu, kultūru un vokālo tehniku darbus. Labs dziedātājs ir tāds, kas realizējot augstāk manis minētos komponentus, spēj niansēti nodziedāt gandrīz jebko pēc vajadzības - respektīvi - kas pārvalda savu balss aparātu.
Var jau protams mocīties un meklēt to savu vienu stilistisko izteiksmi, spiest ''uz kakla'' vai vēl sazin ko, aprobežoties ar ļoti šauru kādu konkrētu vokālo manieri, bet, piedod, pats sev tā visticamāk kaitēsi un ļoti iespējams, ka tā iebrauksi ''grāvī'', beigās paliekot pie ''sasitas siles'' - sabojātas balsenes un lielas vilšanās. Protams, ir izņēmumi, un, teiksim, rokmūzikā- ir piemēri, kur cilvēks, ķērcot pa savam, ir uzķēris publikas uzmanību un atzinību un kļuvis populārs un bagāts pasaules mērogā. Bet tas atkal ir cits jautājums.
Es vairāk sapratu, ka šī jautājuma autore meklē iespējas mācīties dziedāt, pie tam - akadēmiski - tātad - tradicionāli skoloti pareizi. Kas būtībā ir visas vokālās mākslas pamatā. Nianses meklējam tikai tad, kad esam sapratuši, kas vispār ir balss un kā tā darbojas. Kā arī atrast savas balss tīru, vokālu skanējumu.

Nepiekrītu.
Ir cilvēki, kas mūža laikā var izdarīt mazas lietas [pie tam bieži smagi pūloties un veltot visu enerģiju kkam], bet uz neko vairāk nav spējīgi, ir tādi kas kko dara, bet dara neslikti, tikai diemžēl aprobežojoties un tādējādi liedzot sev daudz ko citu. Tad arī neko vairāk viņi nevar.
Un tad ir tie, kas var - kas var vairāk, kas zina vairāk, kas dara vairāk un kam sanāk vairāk. Citi viņus sauc par apdāvinātiem, talantīgiem, bet tie ir vienkārši cilvēki, kas sapratuši lietu - meklējot, darot, salīdzinot, praktizējoties. Var jau teikt, ka dažiem nav lemts, un tomēr - visbiežāk tie lēmēji esam mēs paši, kad aiz savas aprobežotības liedzam izaugsmi sev.

Spriežot pēc Tavām atbildēm, nu jau izskatās, ka gribi vienīgi man oponēt, pie tam ar visai neloģiskiem un neargumentētiem apgalvojumiem, tāpēc vairāk neko nebildīšu, jau tā gana daudz esi uzzinājis no manis iepriekš teiktā..