pajautā! -

oi, tas ir sarežģīts jautājums, tāpēc teikšu no savas subjektīvās pieredzes

1. Gandrīz ikviena austrumu cīņa nodrošinās to, ka bērns garīgi attīstas. Izņēmumi ir tādas cīņas kā kikcbox, box (tajos vairāk smadzenes atsit - patiešām) un kapuero (kas ir deja).

2. Es ieteiktu Taekwon-Do (ITF) vai Karate no vispārējās ķermeņa attīstības un drošības viedokļa.

2.1. TKD ITF ir labāks, jo tajā visas kustības ir bioloģiski un fiziski pamatotas, Karate ir liekas kustības. Karate arī reāli dzīvē ir mazāk izmantojams.

2.2. Karate dažiem ir labāks, jo tajā parasti nodarbībās tiek vairāk runāts par filosofiju (lai gan arī TKD tā pati ir, bet par to tik bieži nerunā, bet tas atkarīgs pilnībā no instruktora).
Taču ir faktors, kas šo priekšrocību mazina: TKD, kā arī citās cīņās, tā ir nevis filosofija, kas izveido cīņu, bet cīņa, kas izveido filosofiju.

Lai izpildītu prasības pati no sevis attīstas pārliecība par sevi, sapratne, ko cilvēks var un ko nevar, drosme, izlēmība, stratēģiska domāšana, biedriskums, citu cilvēku cienīšana, utt. Filosofiskas atziņas rodas dabīgi no pieredzes, nevis tādēļ, ka tiek ieborētas.

Principā vēl ir daudzas citas cīņas, taču bez boksa, kickboksa un kapuero vēl neiesaku aikido (lieliska cīņa, bet ir nepieciešams pārzināt vēl divās cīņās, lai sāktu jēdzīgi mācīties aikido). Pārējais atkarīgs no personīgajām izjūtām un vajadzībām.

Taekwondo (ITF) un Karate traumas gūst daudz retāk nekā futbolā, basketbolā, u.c., jo iemācās kontrolēt savu ķermeni.

Iesaku aiziet uz Latvijas TKD asociācijas mājaslapu un paskatīties pēc kāda sev tuvāka kluba: http://www.taekwon-do.lv/
Saku ITF, jo ir arī TKD WTF, kas ir vairāk sports, nekā cīņa.

Ā, vēl viena lieta, lielākajai daļai audzēkņu pēc 6 mēnešiem iestājas slinkuma posms, kad vairāk negribas, jo sāk palikt grūti. Ja to pārvar, tad ar cīņām, visticamāk, nodarbosies vēl ilgus gadus.

Tas viss, protams, mans personīgais viedoklis. Kādam citam tas būs cits.

Mhm, nebūsi vienīgais. :)

Manuprāt, Aikido nav jēgas apgūt, kamēr pilnībā no paša pieredzes nepārzin cilvēka ķermeni sitienā un kā pats minimums vismaz pārsimt izplatīākos sitienu un citu paņēmienu veidus. Cik redzēts un dzirdēts parasti tie sitieni, pret kuriem sagatavojas klasiskos Aikido treniņos ir visai neatbilstoši tiem, kā tas reāli var notikt. Rezultātā cilvēks nav gatavs tām trajektorijām un ātrumam, kādu pret viņu var pielietot cits profesionālis.
Cita lieta, ja Aikido trenējas kāds, kas to jau pārzin - un tāds cilvēks ļoti daudz ko iegūst, jo Aikido profesionālim ir lielisks un neatsverams.
Šis nav tikai mans viedoklis, to sarunās esmu dzirdējis arī no vairākiem starptautiskas klases meistariem-tiesnešiem.
Ja nekļūdos, pats Aikido izgudrotājs arī bija meistars ļoti daudzās cīņās, pirms izdomāja Aikido.