pajautā! -

Iemācot, ka ļoti svarīgs ir cilvēka raksturs, iekšējais skaistums? Jo tad iespējams tās ārišķības nešķitīs TIK svarīgas.

To var iemācīt tikai vecāki, kuri paši saprot, ka spēks nav mantiņās un konta cipariņos.;)

Kāpēc melot bērnam, ka naudā un labklājībā nav spēks?
Tikai vajag mācīt, kā pareizi pie tās tikt. Ka ir daudz jāmācās, labas atzīmes skolā vajag, lai varētu strādāt labus darbus, kuri ir noderīgi citiem un nes daudz naudas. Pastāstīt, ka ne visiem ir tik daudz naudas un, ka tas, kādas drēbes mugurā, nav atkarīgs no bērniem, tādēļ, ja kādam ir mazāk, tad ir jādod no sevis. Ja kādam nav tādas rotaļlietas, tad ir jāiedod, lai paspēlējas, jo citi jau nav vainīgi, ka viņiem nav tādas mantas. Jāstāsta, ka ir svarīgi draudzēties, kāpt kokos, bradāt pa peļķēm un taisīt sniegavīrus. Darīt visu to, ko dara bērni un, kas neprasa naudu, bet, kas ir jautrāk, ja blakus ir draugi.
Neļaut ņemt uz skolu līdzi čupām mantas, lai izrādītos (jeb uz dārziņu). Mācīt naudas vērtību – dot naudiņu un ļaut to tērēt. Bet dot santīmus, lai krāj un plāno, kam pietiek un, kam nē.

Bet noteikti nevajag mācīt, ka nauda un mantas nav nekas. Jo, mūsdienās, un vienmēr, nauda nozīmē vairāk kā daudz. Nauda ir drošība, veselība, siltums, ēdiens, izklaide.

Un vajag ar piemēriem pastāstīt, ka arī tie, kas ir trūcīgi ir labi un ļoti vērtīgi cilvēki. Kā piemēram – sētnieks, pārdevēja veikalā, apkopēja utt.

Nav taisnība, jo?

Bet firmas prezidenta iestāde var iztikt nedēļas un mēnešus... bet bez apkopējas darba, jau pēc pāris dienām visi būs šausmās un pamanīs, ka tas cilvēks nav bijis darbā.

Pie kam, tie, kuri strādā vienkāršajās profesijās ir daudz cilvēcīgāki, kā "biezie".

apkopējas no uzņēmuma vadītājiem atšķiras ar darba stāžu?