Kā pietiesā kompensācijas?

« previous entry | next entry »
Apr. 24., 2008 | 01:38 pm
posted by: unpy in pajautaa

Izskaidrojiet, juristi, kā tas nāk, ka cien. Jaunalksnes kundzes pārdzīvojums par to, ka sarunas noklausītas, tika novērtēts ar pieciem simtiem tūkstošu latu, aber viena kundziņa bēda par to, ka šis puzotru gadu ne par ko cietumā sēdējis, ir novērtēta tik uz divdesmit tūkstošiem latu?

Pastāstiet, lūdzu, kā tiesneši Vispār pieņem lēmumus par šādu vai citādu kompensāciju apjomu? Vai tiešām ir tā, kā domāju - izzīž no pirksta?

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {41}

François Pignon

from: [info]pinjons
date: Apr. 24., 2008 - 07:55 pm
#

Tas nozīmē, ka īsti nebija tiesu prakses pēc kuras vadīties.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


oblica

from: [info]oblica
date: Apr. 24., 2008 - 08:25 pm
#

Nu un? tagad ir.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


François Pignon

from: [info]pinjons
date: Apr. 24., 2008 - 08:40 pm
#

Vienu spriedumu par praksi saukt būtu pagrūti, bet tas ir labāk kā nekas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


oblica

from: [info]oblica
date: Apr. 25., 2008 - 10:00 am
#

patiesībā par tiesu praksi LV atzīst tikai AT spriedumus un lāmumus, neatceros, vai Jaunalksnes gadījums tika līdz AT.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


François Pignon

from: [info]pinjons
date: Apr. 25., 2008 - 11:33 am
#

Vispār jau ar jēdzienu "Tiesu prakse" mēdz apzīmēt jebkura līmeņa tiesas spriedumus un lēmumus.

Iemesls, kādēļ spriedumos parasti mēdz atsaukties uz Augstākās tiesas un reizēm arī uz apgabaltiesu spriedumiem un lēmumiem manuprāt ir vienkāršs - šie spriedumi un lēmumi mēdz būt labāk argumentēti, nekā apgabaltiesām līdz ar to ir labāk izmantojami argumentācijai.

Bet teorētiski, neredzu tiesisku šķērsli lēmuma argumentācijā atsaukties arī uz rajona tiesas spriedumu/lēmumu, ja tas saturētu kādus tiešām izcilus domu graudus.





Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


oblica

from: [info]oblica
date: Apr. 25., 2008 - 04:11 pm
#

Jā, apzīmē, kopš ieviesa tādu terminu kā "judikatūra", taču pēc pieredzes - neviens tiesnesis neatsauksies savā nolēmumā uz zemākas instances tiesas nolēmumu analogā lietā, jo, tā īsti nav judikatūra, tb, tiesu prakse varētu būt kāds konkrēts, viens tiesas prāvas gadījumus, bet judikatūru pamatā veido sistemātiska Augstākās tiesas prakse un judikatūrai tiek piešķirts likuma spēks. Pirmās un otrās instances tiesas nolēmumi nav galīgi, tb, var uzskatīt, ka gadījumā, ja, piem, tiktu iesniegta kasācija, iznākums būtu pavisam cits.
Atsaukties var, bet pat teorētiski, manuprāt, tā nebūs judikatūra - vienota tiesu prakse, bet gan atsevišķs gadījums, pie kam nepārsūdzēts - ne iespējami galīgs.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


François Pignon

from: [info]pinjons
date: Apr. 25., 2008 - 05:14 pm
#

1) AT senāts atsevišķos gadījumos savos nolēmumos ir atsaucies arī uz zemākas instances - apgabaltiesas nolēmumiem.

2) Latvijā likuma spēks ir vienīgi Satversmes tiesas nolēmumiem.


Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


oblica

from: [info]oblica
date: Apr. 26., 2008 - 07:20 am
#

1) kuros tieši?
2) ok, neprecīzi izteicos - "tiek piešķirts" šajā gadījumā nedomāju no likumdevēja, bet praktiski.
Vispār stāsts bija par ko citu - tb, apnika - ne man Tevi jāpārlicina par kko, ne Tev mani.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


François Pignon

from: [info]pinjons
date: Apr. 26., 2008 - 11:46 pm
#

1)Par spriedumiem - no galvas neatceros tieši kuros (ja neķļudos tie bija administratīvo lietu departamenta taisīti), bet ja tevi tiešām interesē varu sameklēt un tev uz mailu atmest.
2) Piekrītu, ka praksē AT nolēmums ir nozīmīgs arguments, kaut gan par "likuma spēku" var pastrīdēties, bet kā jau minēji - ne jau par to ir stāsts.

Atbildēt | Iepriekšējais