pajautā! -

1) Nu ja, tie paši likumi, tikai uzprišināti mainīgajiem apstākļiem.

3) Abrene bija Latgales sastāvdaļa. Vai varbūt tu gribēji, lai 3.pantā būtu ierakstīts, ka Latvijas robežas sastāda Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Abrene? :)

4) Daļa AP deputāti nebija ne Latvijas pilsoņi, ne to pēcnācēji. Neticu, ka augsts krievu ierēdnis darbosies latviešu interesēs tāpat vien.

5) Varbūt viņi ir demokrātiski ievēlēti, bet tautas pārstāvji viņi nav. Vismaz ne latviešu tautas.

Ir gan nozīme, kas bija AP deputāti, jo lielais vairums no viņiem vēlāk ieņēma augstus un svarīgus amatus.

Tu esi diez gan zinoša par šo laika posmu un labi atspēkoji manus argumentus, bet tik un tā es uzskatu, ka 18.novembra republikai ir maz kopīgā ar 4.maija republiku, kas ir tikai "pārbūves" rezultāts. Nevar iegūt brīvību, ja tā nav izcīnīta.

Nē, nē, ar dakšām diez vai tiktu līdzēts. :) Bet varēja būt savādāk ar AP deputātiem. Bija divi scenārija, kas noteiktu tālāko Latvijas nākotni -
1.- Pilsoņu Kongress, kura sastāvā bija 700000 18.novembra republikas pilsoņi un to pēcteči, kas vēlējas atjaunot Latvijas neatkarību
2.-Latvijas Tautas Fronte, kas bija Latvijas Komunistiskās Partijas veidojums, lai nacionālisma izpausmes spētu sev kontrolēt labvēlīgā gaitā. Viņu "neatkarīgā Latvija" būtu pārveidota LPSR.

LTF uzvarēja, jo bija nesalīdzināmi vairāk līdzekļu un masu mēdiju atbalsts. PK nebija iekšējas vienotības un viņu izvirzītie mērķi bija diez gan galēji - dekolonizācija, denacionalizācija utt, kuru dēļ masu mēdiji viņus parādīja kā galēji labējus bļāvējus. Noteikti arī VDK savu artavu pielika PK vājināšanai.
Doma ir tāda, ja būtu uzvarējis Pilsoņu Kongresa izvirzītais scenārijs, tad uzskatu, ka Latvija būtu patiesi neatkarīga un 18.novembra republikas pēctece.
Tādēļ man diez ko nepatīk, kad runā par "neatkarības atjaunošanu", jo gandrīz visa vara palika tiem pašiem cilvēkiem, kam tā bija komunisma laikā.